Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja,
Godātie deputāti un deputātes,
Dāmas un kungi!
Šodien, barikāžu atceres dienā, pieminot mūsu cīnītājus par brīvu Latviju, man ir tas gods iesniegt jums "Ministru Prezidenta pārskatu par Latvijas nacionālo drošību".
Latvijas nacionālās drošības politikas pamatmērķi ir:
- nodrošināt drošas un stabilas Latvijas valsts pastāvēšanu, aizsargājot tās konstitucionālo iekārtu, pamatvērtības un brīvības, kā arī sekmējot sabiedrības labklājību un izaugsmi;
- līdzdarboties drošas un stabilas starptautiskās vides izveidē, kas, ņemot vērā globalizāciju un valstu savstarpējo mijiedarbību, mazinās arī Latvijas drošības riskus un izaicinājumus.
Lai gan šobrīd nav identificējami tieši draudi Latvijas valstij, tās drošībai un labklājībai, tomēr gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski pastāv dažādi drošības riski un apdraudējumi, kuru savlaicīga noteikšana un novēršana ir svarīga nacionālās drošības un stabilitātes garantēšanai.
Iesniegtajā Pārskatā ir sniegts Latvijas drošības iestāžu un atbildīgo nozaru ministriju izvērtējums par pašlaik būtiskākajiem Latvijas nacionālās drošības riskiem un darbībām to mazināšanai.
Šajā ziņojumā klasificēta informācija nav sniegta.
I Ārējās drošības vide un drošības risku novērtējums
Godātie deputāti,
Mēs, Eiropā un pasaulē, šodien dzīvojam trauksmainā laikā. Aizvadītajā gadā mēs pieredzējām mēģinājumus apšaubīt starptautisko kārtību, kā arī pieaugošus terorisma draudus un vēl nepieredzētu migrācijas krīzi.
Krievijas agresija Ukrainā arī 2015. gadā turpināja apdraudēt mieru un stabilitāti Eiropā. Krīzes atrisināšanā būtisks progress līdz šim nav panākts par spīti trauslajam pamieram Ukrainas austrumos.
Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību. Agresīva propaganda, ekonomisko sankciju noteikšana, militārā spēka demonstrēšana un vēl nebijusi karaspēka koncentrēšana pie Baltijas valstu robežām ir tās izpausmes, pret kurām mums būs jādarbojas arī turpmāk.
Par spīti miera meklējumiem, militārie konflikti Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā kopumā, kā arī Ziemeļāfrikā turpinās un veido augsni teroristu grupu stiprināšanai. 2015. gada janvārī un novembrī notikušie teroristu uzbrukumi Parīzē un citur Eiropā parāda, cik brutāli tik šķietami tāli konflikti var ietekmēt mūsu dzīvi.
Tāpat par jaunu izaicinājumu Eiropai ir kļuvis nekontrolētu migrācijas plūsmu pieaugums. Kaut arī ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi attiecībā uz ES ārējo robežu stiprināšanu un nelegālo iebraucēju atpakaļatgriešanu, nav pamata domāt, ka šogad bēgļu pieplūdums strauji mazināsies.
Šādā situācijā nacionālās drošības stiprināšana un drošības risku mazināšana ir Latvijas valdības prioritāte.
II Ārējā drošība (NATO un ES)
NATO un Latvijas līdzdalība kolektīvajā aizsardzības sistēmā
Godātie deputāti,
Valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana ir ne tikai šīs valdības prioritāte. Es ticu un esmu pārliecināta, ka arī nākamajai valdībai tas būs augsts dienaskārtības uzdevums.
Latvijas drošība nav iedomājama bez NATO. NATO centrālā loma Eiroatlantiskajā drošības telpā ir pieaugusi. 2015. gadā Latvijai ir izdevies uzsākt kolektīvas aizsardzības stiprināšanu gan politiski, gan praktiski – kā attiecībā uz NATO reaģēšanas spējām, tā arī attiecībā uz militāro klātbūtni Latvijā.
Latvijas sabiedrotie ar darbiem palīdz un arī turpmāk palīdzēs rūpēties par mūsu valsts drošību. Baltijas gaisa telpas novērošanu 2015. gadā nodrošināja 8 iznīcinātāji. Pirmo reizi valsts vēsturē Latvijā ir izvietots pastāvīgs NATO spēku struktūras štābs. Tāpat 2015. gadā Latvijā, rotācijas kārtībā, uzturējās ASV, Lielbritānijas, Vācijas un citu valstu bruņoto spēku karavīri un militārā tehnika.
Dalība starptautiskajās operācijās un misijās ir daļa no Latvijas starptautiskajām saistībām, kas vērstas uz kolektīvās drošības stiprināšanu un starptautiskās drošības veicināšanu. 2015. gadā nacionālie bruņotie spēki turpināja dalību NATO operācijā Afganistānā, ES militārajās operācijās ATALANTA un SOPHIA, ES apmācības misijā Mali. Tikko Saeima apstiprināja mandātu Latvijas dalībai misijās Irākā un Mali, kas ir mūsu ieguldījums cīņā pret terorismu. Šī ir pirmā reize, kad Latvija piedalās ANO misijā. Tāpat 2015. gadā Latvija turpināja piedalīties ES civilajās, kā arī EDSO misijās.
Ilgtermiņa NATO klātbūtne mūsu reģionā ir mērķis, uz ko jāstrādā. Latvijas uzdevums ir panākt, ka Varšavas galotņu sanāksmē vienojas par NATO militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā.
Taču vispirms par savu drošību ir jārūpējas mums pašiem. Tādēļ esmu gandarīta, ka valsts budžetā ir paredzēts aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018. gadā. Valsts pašaizsardzības spēju stiprināšana un attīstība ir Latvijas drošības prioritāte.
Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai un kaujas gatavības paaugstināšanai īstenojam tādus projektus kā sauszemes spēku mehanizācija, pretgaisa aizsardzība, Zemessardzes stiprināšana, kā arī aizsardzības nozares infrastruktūras izbūve un attīstība.
Būtisks valsts drošības jautājums ir robežu kontrole un nelegālās migrācijas ierobežošana. Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja ziņojumu "Par Valsts Austrumu robežas kontroli un aizsardzību". Sadarbojoties Iekšlietu un Aizsardzības ministrijām, un kopā ar mūsu sabiedrotajiem nodrošinām, ka Latvijas kā ES un NATO ārējā robeža būs moderna, sakārtota un droša.
Atgādināšu, ka iekšējās drošības stiprināšanai, tajā skaitā Austrumu robežas stiprināšanai, šī gada budžetā ir piešķirts otrs lielākais finansējums.
Eiropas Savienība un Latvijas Prezidentūra ES
Godātie deputāti,
Latvijas drošība nav iedomājama bez Eiropas Savienības. Latvijas drošības modeļa pamatā ir ES principi un vērtības – cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums, demokrātija, iecietība un solidaritāte.
Reaģējot uz terora aktiem Parīzē un Kopenhāgenā, Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā, drošības jautājumi tika izvirzīti par prioritāti. Par sasniegumiem var uzskatīt apstiprinātās ES iekšējās un ārējās prioritātes terorisma apkarošanai; uzlaboto ES institūciju un dalībvalstu sadarbību un informācijas apmaiņu; intensificēto sadarbību pretterorisma jomā ar citām starptautiskajām organizācijām.
Latvija cīnījās par Pasažieru datu reģistra izveides nekavējošu apstiprināšanu Eiropas Parlamentā; par ES ārējās robežas pastiprinātas kontroles īstenošanu un drošības dienestu ciešāku sadarbību.
Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā tika pieņemts lēmums par ES Globālās stratēģijas ārpolitikā un drošības politikā sagatavošanu līdz š. g. jūnijam. Mūsu interesēs ir, lai stratēģijā tiktu nostiprināta transatlantiskā saite, ES-NATO sadarbība, kā arī ES spējas reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem. Tāpat mūsu interesēs ir saskaņota dalībvalstu un ES institūciju darbība, aizstāvot ES vērtības un intereses.
Neatņemams drošības aspekts gan ES, gan nacionālā līmeni ir enerģētikas drošība. Esmu gandarīta, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā tika uzsākts darbs pie Enerģētikas savienības veidošanas, kuras procesā piegāžu diversifikācija un drošība Latvijai ir īpaši svarīgas. Reģionālajā līmenī konkrēts sasniegums ir, piemēram, NordBalt un LitPol atklāšana. Tāpat pēc Klaipēda-Ķiemēni infrastruktūras uzlabošanas mums ir pieejami alternatīvi dabasgāzes avoti un ceļi.
Latvijai vēl ir jāizpilda savi mājasdarbi – jāatver gāzes tirgus. No lielākas izvēles un zemākām cenām ieguvēji būsim mēs visi.
Godātie deputāti,
Pagājušais gads bija pārbaudījums vienotai un rīcībspējīgai ES. Grieķijas finanšu krīzes pārvarēšana pierādīja, ka ES ir spējīga pieņemt solidārus lēmumus. Mēs arī turpmāk gribam dzīvot vienotā, efektīvā un solidārā Eiropā. Mēs gribam saglabāt lielākos Eiropas Savienības sasniegumus – eiro, brīvu personu kustību un Šengenas zonu. Šie lielie ieguvumi mums ir jāpatur prātā, aizstāvot savas intereses Briselē.
Pieaugošās migrācijas plūsmas uz Eiropu ir ilgtermiņa izaicinājums, kas būs jārisina. Ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi, kā šo procesu labāk kontrolēt – tiek stiprināta ES ārējā robeža, tiek uzlabota sadarbība ar trešajām valstīm, tiek paātrināts atpakaļatgriešanas process. Esmu pārliecināta, ka ES migrācijas politikai ir jābūt vēl stingrākai. Taču neviens nevar sniegt garantijas, ka realizējot visus šos lēmumus, migrācija uz Eiropu tiks apturēta pilnībā.
Bēgļu jautājums Eiropā ietver arī sabiedrības radikalizācijas un ksenofobijas pieauguma riskus. Mūsu kopīgs uzdevums ir rīkoties atbildīgi un nepieļaut naida, neziņas, un baiļu sēšanu sabiedrībā.
Latvijā ir izstrādāta bēgļu uzņemšanas sistēma. Mūsu drošības iestādes aktīvi strādā un strādās, lai novērstu jebkādus jaunus izaicinājumus valsts drošībai šajā procesā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt šo personu sekmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un latviešu valodas apguvi, vienlaikus atbildīgajām iestādēm nodrošinot visaptverošu uzņemamo personu kontroli un uzraudzību.
Ikvienam iebraucējam būs jāievēro mūsu valsts likumi un kārtība. Pretējā gadījumā pret viņu vērsīsimies ar visu likuma bardzību.
III Iekšējā drošība
Sabiedrības drošība (t.sk. fiziskā) un tiesiskums, cīņa pret korupciju un ēnu ekonomiku
Godātie deputāti,
Tagad pievērsīšos iekšējās drošības jautājumiem.
Pēdējos gados organizēto noziedzīgo grupu aktivitātēm ir raksturīgs polikrimināls raksturs – vairākas identificētās organizētās noziedzīgās grupas nodarbojas ar plaša spektra noziedzīgām darbībām, t. i., narkotisko vielu nelegālo apriti, cilvēku tirdzniecību, personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, ieroču kontrabandu, noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas jomā, arī ar izspiešanām un parādu piedziņu, mazāk – ar zādzībām.
2015. gadā konstatētas jaunas organizētās noziedzīgās grupas tādās jomās kā narkotisko un psihotropo vielu nelegālā aprite un akcīzes preču nelikumīgā aprite, kā arī nelegālās imigrācijas procesu saistība ar organizēto noziedzību.
Valdība ir konsekventi un mērķtiecīgi risinājusi jautājumus saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu, stiprinot tiesību aizsardzības iestāžu kapacitāti. Tāpat atbildīgie dienesti uzlabo darbības, kas vērstas uz cīņu pret kibernoziegumiem un hibrīdapdraudējumu kopumā.
Tiesiskuma stiprināšana, cīņa pret korupciju un ēnu ekonomiku ir nacionālās drošības jautājumi. Būtisks drošības risks ir tiesu sistēmas nepietiekamā efektivitāte, kas rada situāciju, ka soda saņemšana nenotiek samērīgā laikā pēc nozieguma veikšanas.
Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, 2015. gadā tika pieņemti grozījumi likumā "Par Tiesu varu", tāpat pagājušajā gadā stājās spēkā Šķīrējtiesu likums. Lai gan ir vērojams progress, paātrinot tiesu procedūras un ieviešot noteiktus juridiskus uzlabojumus, piemēram maksātnespējas jomā, reformas tieslietu jomā ir būtiski jāpaātrina.
Par nožēlu Korupcijas riski joprojām vērtējami kā augsti. Esmu pārliecināta, ka nesen pieņemtās izmaiņas KNAB likumā uzlabos šīs institūcijas spēju efektīvāk darboties cīņā pret korupciju. Tāpat ir jāstiprina sabiedrības izpratne, lai mazinātu toleranci pret korupcijas gadījumiem.
VID nopietni strādā, lai samazinātu ēnu ekonomiku. Šajā sakarā mums ir jāstiprina policijas un izmeklēšanas kapacitāte, kā arī jāturpina celt prokuroru un tiesnešu kompetenci. Ir sagatavots un tuvākajā laikā ir jāapstiprina ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.
Kopumā par iekšējās drošības stiprināšanu runājot - liela nozīme ir efektīvai iekšlietu sistēmas dienestu darbībai, indivīda drošības garantēšanai, kā arī valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Tāpat mūsu drošība vistiešākā veidā ir saistīta ar valsts ekonomisko izaugsmi un katra cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Ekonomiskā izaugsme un cilvēkdrošība (sociālā drošība, sabiedrības saliedētība, mediju telpa)
Godātie deputāti,
2015. gads Latvijas valsts ekonomikai ir bijis stabils, par spīti nestabilitātei aiz Latvijas robežām un Eirozonā.
Centrālās statistikas pārvaldes veiktais Latvijas iekšzemes kopprodukta novērtējums liecina, ka 2015. gada 3. ceturksnī IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Lai arī Eirozonas izaugsmes atjaunošanās norit lēni un eksports uz Krieviju pretsankciju un šīs valsts ekonomiskās lejupslīdes dēļ ir samazinājies, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi pēdējos divos ceturkšņos ir bijuši straujāki nekā 2014. gada otrajā pusē.
Esmu gandarīta, ka Latvijas ražotāji ir veiksmīgi pārorientējušies un paplašinājuši tirdzniecību ar ES partneriem un trešajām valstīm.
Mums ir svarīgi saglabāt stabilu makroekonomisko vidi un ieguldīt valsts konkurētspējas uzlabošanā. Mums ir jāturpina darbs, lai arī turpmāk apgūtu jaunus eksporta tirgus un lai piesaistītu ārvalstu investīcijas.
Ekonomiskā izaugsme mums ir jāienes katra līdzcilvēka dzīves līmeņa celšanā. Ir jāmazina ienākumu nevienlīdzība, jānodrošina adekvāta veselības aprūpes pieejamība, kā arī tādas izglītības pieejamība, kas nodrošina labu, prasmēm atbilstošu darbu.
Sociālās nevienlīdzības un atstumtības mazināšana ir bijusi viena no šīs valdības prioritātēm. 2015. gadā tika palielināti atsevišķi valsts sociālie pabalsti. Ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga paaugstināta līdz 370 eiro.
Būtiska loma valsts drošības stiprināšanai ir sabiedrības saliedētībai un nacionālās identitātes un piederības mūsu valstij stiprināšanai. Valdība turpina atbalstīt mazākumtautību organizāciju darbības, kas ir vērstas uz savstarpējo komunikāciju un starpkultūru dialogu.
Šodienas pasaulē pieaugoša ietekme uz valsts drošību ir mediju telpai. Mūsu uzdevums ir atspēkot dezinformāciju un melus un stingri reaģēt uz naida un vardarbības sludināšanu. Bet tikpat svarīgi ir ilglaicīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi veidot sabiedrības izpratni un kritisko domāšanu par mediju saturu. Nacionālās drošības kontekstā būtiski ir pieņemt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. Ir svarīgi nodrošināt sabiedrisko mediju patstāvību un finansiālo neatkarību, kā arī atbalstīt neatkarīgos, pētnieciskos un reģionālos medijus.
Godātie deputāti,
Kopumā, izvērtējot visus nacionālās drošības pārskatā apskatītos drošības riskus, redzam, ka atbildīgie dienesti un institūcijas ir īstenojušas vai uzsākušas īstenot procesus un darbības risku novēršanai un nacionālo interešu aizsardzībai, garantējot sabiedrības drošību un stabilitāti.
Nacionālā drošība nav tikai valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestāžu politika un veiktās darbības. Tikpat svarīga ir arī sabiedrības izpratne un iesaiste nacionālās drošības prioritāšu īstenošanā.
Par drošu, attīstītu un sakārtotu Latviju mums visiem jāturpina darbs, lai kurā darbavietā mēs atrastos.
Pateicos jums par sadarbību šo divu gadu garumā un ceru uz kopīgu koleģiālu un atbildīgu darbu Saeimā Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.
Šīs ir barikāžu atceres dienas. Tās liek mums atkal tik dzīvi apzināties to, ka brīvībai var būt augsta cena, bet brīvībai bez tautas un bez savas zemes nav pilnības, un cilvēkam bez savas zemes brīvības nav piepildījuma. Katram kokam vajadzīgas debesis, katrai tautai vajadzīga brīvība, katram cilvēkam – sava laime un savs devums Latvijai. Tas vieno mūs visus. Lai Latvijai droša nākotne! Paldies.
