Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Augsti godātie Saeimas deputāti! Klātesošie!
2015. gada budžets ir Latvijas sociālās un nacionālas drošības budžets, kas nodrošinās sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, lai ikvienam, bet jo īpaši sabiedrības daļai ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, būtu iespēja, strādājot cienīgu darbu, gūt dzīvei nepieciešamos ienākumus, iegūt labāku izglītību, pieeju veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem.
Nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgo Latvijas ekonomikas attīstību, kas uzlabotu sabiedrības labklājību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu.
Tāpat valdība lielu vērību pievērsa jau iepriekš aizsāktajam darbam, lai nodrošinātu mūsu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, no 1. janvāra ceļot minimālo algu no 320 uz 360 eiro. Tādējādi kopīgiem spēkiem tiks sekmēta ienākumu vienlīdzība sabiedrībā, uzlaboti dzīves apstākļi mazāk turīgajiem mūsu iedzīvotājiem, kā arī mazināta ēnu ekonomika.
Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana Ministru kabinetā raksturo valsts spēju sekmīgi vadīt publiskās finanses. Izvērtējot un aprēķinot visām ministrijām, iestādēm un pasākumiem nepieciešamo un optimāli atbalstāmo finansējumu nākamajam gadam, reizē ievērojot fiskālās politikas noteikumus, valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ir paveikusi vērienīgu darbu.
Godātie kolēģi!
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 283,3 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 161,4 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 18,6 miljonu eiro apmērā. Nākamgad budžeta palielinājuma pienesumu izjutīs ikviens – gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan pašvaldības.
Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radījis Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī arvien pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība būtisku vērību pievērsa mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanai. Brīvība ir nenovērtējama mūsu valsts vērtība, savukārt drošība ir svarīga arī mūsu ekonomikas izaugsmei un sociālajai aizsardzībai. Tāpēc nākamā gada valsts budžets ir mūsu valsts sociālās un nacionālās drošības budžets.
2014. gads mums, Latvijā dzīvojošiem, kā arī visai pasaulei ir licis pievērst lielāku vērību drošības un aizsardzības jautājumiem visplašākajā nozīmē. Tādēļ Aizsardzības ministrijas budžetu nākamgad plānots palielināt par 37,9 miljoniem eiro, paredzot būtiski stiprināt Latvijas armijas un zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi. Savukārt Iekšlietu ministrijai paredzēti papildu 21,5 miljoni eiro, tai skaitā uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai.
Valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai. Esam nodrošinājuši uzņēmējiem doto solījumu par nodokļu necelšanu un darbaspēka nodokļu samazināšanu. Tāpēc atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem no 2015. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme tiks samazināta no 24% uz 23%. Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas mazina nodokļus, tādējādi sekmējot arī mūsu uzņēmējdarbības konkurenci Baltijas un visas Eiropas Savienības reģionā.
Tāpat ļoti būtisku vērību valdība pievērš sociālās drošības jautājumiem, tādēļ paredz papildu līdzekļus veselības aprūpes jautājumu risināšanai. Veselības ministrijas budžeta apjomu paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai veicinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu ambulatorās veselības aprūpes rindas, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai un medicīnas darbinieku zemāko algu palielināšanai.
Lai sekmētu Latvijas izglītības kvalitāti, visas izglītības nozares nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31,4 miljoniem eiro, kā arī vēl rezervēt papildu 3 miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra. Papildu līdzekļi paredzēti gan zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, gan pedagogu algu palielināšanai.
Valdība radusi iespējas palielināt finansējumu arī satiksmes nozarei, 2015. gadā papildu piešķirot 32,6 miljonus eiro. Šis finansējums paredzēts valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā.
Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015. gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā.
Izstrādājot priekšlikumus 2015. gada valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai pašvaldībām, valdība detalizēti izvērtēja ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtiska uzmanība tika veltīta tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Lai to nodrošinātu, valdība atbalstīja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.
Sagatavotais budžeta likumprojekts nodrošina, ka nevienai Latvijas pašvaldībai 2015. gadā vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un papildu dotācijām salīdzinājumā ar 2014. gadu nesamazinās. Līdz ar to 2015. gadā ir nodrošināta līdzsvarota, reģionāli sabalansēta valsts budžeta līdzekļu piešķiršana pašvaldībām, mazinot reģionālo nevienlīdzību finanšu resursu pieejamības ziņā.
Kolēģi! Šeit gribu uzsvērt, ka 2015. gadā ikvienai pašvaldībai tiks garantēta aizņēmumu un galvojumu pietiekamība prioritāro mērķu īstenošanai, turpinot fiskāli atbildīgu pašvaldību uzņemto saistību politiku. Nākamajā gadā pašvaldībām tiks paplašināti aizņēmumu mērķi. Tās varēs aizņemties līdzekļus no Valsts kases valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem, kuriem 2015. gadā paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums un pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, iegādei.
Tāpat tiks paplašināti pašvaldību galvojuma mērķi – investīciju projektiem, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu. Tiks arī palielināta maksimālā aizņēmumu summa pašvaldību noteikto prioritāro investīciju projektu īstenošanai līdz 250 tūkstošiem eiro (2014. gadā 200 tūkstoši eiro).
Tāpat ļoti nozīmīga loma arī turpmāk mūsu ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanā būs mērķtiecīgai un sekmīgai Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieguldīšanai un sniegto iespēju prasmīgai izmantošanai. ES fondu līdzekļi mums joprojām ir nozīmīgs finanšu avots investīcijām stratēģiski svarīgās jomās, papildinot Latvijas valsts publisko finansējumu. Tāpēc ir labi saprotama uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu un kapitālsabiedrību, izglītības un zinātnes institūciju, sociālo un sadarbības partneru, kā arī katra aktīva iedzīvotāja interese par to, vai to iecerēto projektu un ideju realizācijas atbalstam būs pieejami ES līdzekļi un vai tos varēs saņemt savlaicīgi jau no nākamā gada.
Vēlos uzsvērt, ka Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kam Eiropas Komisija jau oficiāli apstiprinājusi 4,4 miljardus eiro fondu līdzekļu pieejamību ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritātēm ar mērķi veicināt konkurētspēju un radīt jaunas darba vietas.
Šo līdzekļu efektīvu izmantošanu administrēs Finanšu ministrija kā vadošā iestāde un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā vienīgā aģentūra, piedāvājot efektīvus e-risinājumus projektu ieviesēju ērtībām un atbalstam. Kopā ar Zemkopības ministrijas administrētajiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem Latvijai būs pieejams finansējums 5,59 miljardu eiro apmērā.
Tagad nedaudz par vispārīgajiem skaitļiem. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 7,5 miljardu eiro apmērā. Savukārt konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015. gadam ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 9,2 miljardi eiro.
Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015. gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni eiro jeb 1% no IKP.
Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. – 2017. gadam nepārsniegs pieļaujamo deficīta, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, apmēru: 2015. gadā 1% no IKP; 2016. gadā 0,9% no IKP un 2017. gadā 0,7% no IKP.
Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015. – 2017. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet 2016. un 2017. gadā attiecīgi 3,3% un 3,6%. Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību ārējā ekonomiskajā vidē, makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir vairāk lejupvērsti.
Diemžēl, bet arī turpmāk mūsu ekonomikas attīstība būs tieši atkarīga no izmaiņām ārējā vidē un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās joprojām saglabājas kā būtiskākais risks izaugsmei. Ja Krievija ieviesīs papildus sankcijas, kas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, vai jau noteikto sankciju netiešā ietekme izrādīsies lielāka, Latvijas ekonomiskā izaugsme var būt lēnāka, nekā šobrīd prognozēts. Ja naftas cenas turpinās samazināties un turpinās kristies Krievijas rubļa vērtība, tas ietekmēs makroekonomisko prognožu izpildi.
Papildus ģeopolitiskajai situācijai austrumos, bažas rada arī vājā ekonomikas izaugsme eirozonā. Lai gan izaugsmes tempi salīdzinājumā ar 2013. gadu ir uzlabojušies, pēdējā laikā atkal vērojama izaugsmes vājināšanās un eirozonas ekonomika atkal balansē starp izaugsmi un recesiju. Savukārt vidējā termiņā viens no būtiskākajiem negatīvajiem riskiem, kas varētu ietekmēt Latvijas izaugsmi, ir straujā iedzīvotāju skaita mazināšanās, īpaši darbspējīgā vecumā.
Taču, neraugoties uz ģeoloģiskajiem riskiem, ir arī pozitīvi apstākļi, kas var veicināt straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi. Jaunais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers ir nācis klajā ar apjomīgu plānu investīciju veicināšanai Eiropā, kā rezultātā trīs gadu laikā investīciju apjoms tai varētu pieaugt par 315 miljardiem eiro. Tā veiksmīga realizēšana varētu būt nozīmīgs pozitīvs stimuls ekonomikas izaugsmei gan Latvijā, gan visa Eiropā kopumā. Papildus šī plāna realizēšanas tiešajiem ieguvumiem tas ļautu Latvijas ekonomikai arī mazināt ģeopolitisko notikumu negatīvo ietekmi, pārorientējot eksportu uz Eiropas Savienības valstīm.
Kā pozitīvais faktors arī ir jāmin MAS "Liepājas metalurgs" darbības atsākšana un ražošanas atjaunošana šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā, kas veicinātu straujāku visas mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmi.
Bet, kas attiecas uz fiskālo politiku, tad šajā jautājumā Latvijas kurss nav mainījies un arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.
Godātie Saeimas deputāti!
Jums iesniegtais 2015.gada budžets ir veidots atbildīgi un koleģiāli, sadarbojoties ministrijām, sociālajiem partneriem un nozarēm, un ievērojot mūsu valsts un sabiedrības intereses. Es kā Finanšu ministrs varu apliecināt, ka tas ir labākais budžets, kādu šī brīža apstākļos ir iespējams sagatavot. To raksturo drošība, sociālā aizsardzība, straujāka ekonomikas izaugsme nekā vidēji Eiropas Savienībā un ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Un tas nav maz!
Aicinu jūs atbalstīt nākamā gada budžeta projektu un novēlu konstruktīvas diskusijas!
Paldies!
