Satiksmes ministrija kopumā ir nodrošinājusi Latvijas Republikas tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības prasībām autopārvadājumu jomā, kā arī apzinājusi vājās vietas autopārvadājumu kontroles jomā, tomēr bažas rada gan rīcības plāna neesamība trūkumu novēršanai, gan autoceļu lietošanas nodevas ieviešana, gan nepilnības autopārvadātāju licencēšanā un uzraudzībā, secinājusi Valsts kontrole.
Autoceļu lietošanas nodeva ir paredzēta papildu finansējuma iegūšanai valsts galveno autoceļu uzturēšanai un attīstībai. Lai kvalitatīvi veiktu visus nepieciešamos priekšdarbus, nodevu bija plānots piemērot no 2016.gada. Tomēr pretēji iepriekš plānotajam nodevu iecerēts ieviest jau šovasar. Jāuzsver arī, ka Latvijas autopārvadātāji samaksās aptuveni 80-85% no kopējā nodevas apmēra, kamēr ārvalstu pārvadātāji - tikai 15-20%.
Revīzijā tika atklāti vairāki trūkumi un nepilnības normatīvajos aktos. Piemēram, likums "Par nodokļiem un nodevām" nosaka, ka pēc VID lēmuma par autopārvadātāja saimnieciskās darbības apturēšanu, VSIA "Autotransporta direkcija" aptur autopārvadātājam izsniegtās licences darbību, savukārt Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka licenci šādā situācijā var anulēt. Lai gan šādos gadījumos būtu jāpiemēro tā tiesību norma, kurai ir augstāks juridiskais spēks, VSIA "Autotransporta direkcija" virknē gadījumu licences ir anulējusi, nenodrošinot vienlīdzības principa piemērošanu un ierobežojot autopārvadātāju tiesības veikt komercdarbību.
Nav arī izvērtēta Ministru kabineta noteikumos iekļauto kritēriju piemērotība godīgai un vienlīdzīgai atļauju sadalei autopārvadātājiem un nav sniegti savlaicīgi priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu grozījumiem. Tā vietā, izsniedzot pārvadātājiem atļaujas kravu pārvadāšanai uz valstīm, kuru piešķirto atļauju skaits nenodrošina pārvadātāju pieprasījumu, VSIA "Autotransporta direkcija" piemēro Ministru kabineta noteikumiem neatbilstošus un dažkārt arī ierobežojošus kritērijus.
Nav veiktas pietiekamas darbības, lai mazinātu administratīvo slogu autopārvadātājiem – komersantiem atkārtoti jāiesniedz gan valsts reģistros jau pieejami dati, gan braucienu formulāri, kuri netiek mērķtiecīgi pārbaudīti. Ne vienmēr tiek ievēroti iesniegumu izskatīšanas termiņi - pārvadātāji tiek informēti par nelabvēlīgu lēmumu pat 68 dienas pēc iesnieguma saņemšanas.
Nepilnības konstatētas arī autopārvadājumu kontroles kārtībā. Līdz 01.04.2011. autopārvadājumu pārbaudes veica Autotransporta inspekcija. Pēc tam šīs funkcijas, mantu, finanšu līdzekļus, lietvedību un arhīvu pārņēma Valsts policija. Autotransporta inspekcija tika likvidēta ar mērķi optimizēt valsts pārvaldi, taču revīzijā konstatēts, ka šis mērķis nav sasniegts. Turklāt atklājās, ka funkciju audits, kura ieteikumu rezultātā tika likvidēta Autotransporta inspekcija, ir veikts pavirši, ieteikumi ir pamatoti uz intervijās iegūtiem, dokumentāri nepārbaudītiem un dažkārt nepareiziem datiem, kā arī pieņēmumiem, par kuru pareizību nav iespējams pārliecināties.
Finansiālais ieguvums no Autotransporta inspekcijas funkciju nodošanas Valsts policijai ir Ls 11 336 jeb 3% gadā, lai gan tika plānoti 20% jeb Ls 84 000 gadā. Savukārt autopārvadātāju pārbaužu skaits, ko Valsts policija ir veikusi 2012.gada laikā, ir būtiski samazinājies. Ne Satiksmes ministrija, ne Iekšlietu ministrija nav noteikusi minimālo pārbaužu apjomu, tāpēc nav iespējams izvērtēt, vai šāds būtisks kontroļu samazinājums kompensē finanšu ieguvumu un nerada tālejošas negatīvas sekas.
Diemžēl normatīvie akti neuzliek par pienākumu veikt strukturālo reformu ietekmes izvērtējumu, to ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžetu, līdz ar to amatpersonas nevar pārliecināties par pieņemto lēmumu pareizību un pilnveidot strukturālo reformu veikšanas procesu.
Vēl viens revīzijā pētīts aspekts ir Valsts policijas darbības saistībā ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izdarītu administratīvu pārkāpumu. Valsts policijas amatpersonai ir jāaizpilda administratīvā pārkāpuma protokols un pārkāpuma vietā jāiekasē garantijas nauda no ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītāja, izmantojot maksājumu karti. Ja transportlīdzekļa vadītājs nemaksā, Valsts policijas amatpersonai jāaiztur transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti un transportlīdzekļa vadītāja apliecība līdz brīdim, kad maksājums ir saņemts.
Tomēr revīzijā konstatēts, ka laika posmā no 01.12.2012. līdz 30.06.2013. Valsts policija nav ieturējusi garantijas naudu vai aizturējusi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus un transportlīdzekļa vadītāja apliecību vismaz 74% gadījumu, kad pārkāpumu ir izdarījis ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājs, kā rezultātā valsts budžetā nav iekasēti vismaz Ls 28 412.
Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atbildīgās iestādes jau ir uzsākušas darbību veikšanu, lai nodrošinātu Valsts kontroles revīzijas rezultātā formulēto ieteikumu ieviešanu.
Ilva Liepiņa - Milzarāja
Valsts kontroliera biroja Sabiedrisko attiecību speciāliste
