DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. februārī, 2014
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts kontrole: VARAM attīstības redzējuma trūkuma dēļ Latvijas plānošanas reģionu pašreizējās darbības lietderība ir apšaubāma

Latvijas plānošanas reģionu pašreizējās darbības lietderība ir apšaubāma, jo netiek sasniegti to darbības mērķi.

Šādu situāciju izraisa ne tikai kļūdas pašu plānošanas reģionu darbā, bet arī likumdošanas nepilnības, finansējuma nepietiekamība un nepietiekams pārraugošo ministriju atbalsts un uzraudzība.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi plānošanas reģionu darbības modeli, tāpēc plānošanas reģioni nevar plānot savu darbību ilgtermiņā.

Arī reģionālās attīstības atbalsta pasākumus plānošanas reģionu dokumentos noteikto prioritāšu īstenošanai mērķtiecīgi veikt nav iespējams, jo VARAM vēl arvien nav izstrādājusi minēto pasākumu ieviešanas un finansēšanas kārtību. Šo pasākumu galvenais finansēšanas avots ir ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi, kas ir iegūstami konkursu kārtībā un tādējādi – nav prognozējami.

Pašu plānošanas reģionu darbība galvenokārt tiek finansēta no valsts budžeta dotācijas, lai gan Reģionālās attīstības likums paredz arī pašvaldību līdzfinansējumu. 83% pašvaldību nav gatavas līdzfinansēt plānošanas reģionu darbību, kas liek apšaubīt pašvaldību reālu interesi par plānošanas reģionu darbību.

Revīzijā Valsts kontrole (VK) vērtēja plānošanas reģionu pamata uzdevumu izpildi.

Tika konstatēts, ka reģionālās politikas plānošana un saskaņošana valsts, reģionālajā un pašvaldību līmenī faktiski nenotiek. Plānošanas reģioni neveic vai finanšu trūkuma dēļ nespēj nodrošināt reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu atbilstīgu izstrādi un uzraudzību.

Plānošanas reģionu izstrādātie attīstības plānošanas dokumenti vairumā gadījumu nav izmantojami, jo kopš 2009.gadā notikušās administratīvi teritoriālās reformas tie nav aktualizēti un ir novecojuši. Plānošanas dokumentos noteiktajiem pasākumiem nav noteikts nepieciešamais finansējuma apmērs, finansējuma avoti, kā arī izmērāmi sasniedzamie rezultāti. Arī gadījumos, kad dokumentu kvalitāte ir vērtējama kā apmierinoša, finanšu avotu neesamība vai neprognozējamība liedz noteiktos plānus īstenot.

Šie nekvalitatīvie reģionālā līmeņa plānošanas dokumenti pašvaldībām jāizmanto savu – vietējā līmeņa - plānošanas dokumentu izstrādē. Pašvaldības izstrādā savus plānošanas dokumentus, un plānošanas reģioni sniedz atzinumus par tiem, ne vienmēr ievērojot pašu izstrādātās kārtības, kā rezultātā ir atbalstītas arī tādas programmas, kuras bija jānoraida.

Jānorāda arī, ka normatīvie akti ļauj pašvaldībām plānošanas reģionu atzinumos sniegtos iebildumus un priekšlikumus neņemt vērā. Pašvaldības to arī izmanto. Tādējādi plānošanas reģionu resursi atzinumu sagatavošanai un sniegšanai tiek tērēti nelietderīgi.

Plānošanas reģioni nenodrošina sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātājiem (turpmāk – pārvadātājiem) piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietošanas pietiekamu uzraudzību. Lai arī plānošanas reģioniem ir jākontrolē pārvadātājiem paredzēto līdzekļu izmantošanas likumība, lietderība un pareizība, tie nav nodrošinājuši, ka no valsts budžeta dotācijas kompensējamo izdevumu pamatotība vispār ir izsekojama.

Plānošanas reģionu metodes, kas tiek izmantotas pārvadātāju kontrolei, nenodrošina iespēju izvērtēt, vai pārvadātāju atskaitēs iekļautās izmaksas ir pamatotas. Rezultātā nav iespējams pārliecināties, vai valsts budžeta dotācija kā zaudējumu kompensācija tiek izmantota reālu pakalpojumu nodrošināšanai. Plānošanas reģioni savas pārbaudes nedokumentē, tāpēc nav iespējams pārliecināties, vai pārbaudes vispār ir veiktas.

Tādējādi pastāv risks, ka plānošanas reģioni nav guvuši pietiekamu pārliecību par visu pārvadātāju 2011.-2012.gada atskaitēs iekļauto izmaksu Ls 47 491 591 apmērā pamatotību.

Katrā plānošanas reģionā VK veica arī viena pārvadātāja kontrolpārbaudi. Izlases veidā pārbaudot tikai piecus no 24 pārvadātāju atskaitēs iekļauto izmaksu posteņiem pie pieciem pārvadātājiem, Valsts kontroles revidenti konstatēja, ka no valsts budžeta dotācijas ir izmaksātas nepamatotas kompensācijas un avansi vismaz Ls 71 833 apmērā.

VK revidenti arī konstatēja gadījumus, kas norāda uz iespējamām pārvadātāja krāpnieciskām darbībām, lai saņemtu pēc iespējas lielāku kompensāciju no valsts budžeta - pārvadātājs, kurš iepriekš bija izmantojis savu nekustamo īpašumu un, iekārtas pārvadājumu nodrošināšanai, nodevis šo īpašumu jaunizveidotai kapitālsabiedrībai, kuras dalībnieks ir tas pats pārvadātājs. Rezultātā pārvadātājs nomā no jaunizveidotās kapitālsabiedrības tai nodoto īpašumu, divu gadu laikā radot valsts budžetam papildu izmaksas Ls 29 267 apmērā.

Kompensācijām paredzēto līdzekļu izmantošanas lietderību ir tiesīgi uzraudzīt ne tikai plānošanas reģioni, bet arī Satiksmes ministrijas pārziņā esošā Autotransporta direkcija. Pastāvot it kā "divu pakāpju" kontroles mehānismam, Autotransporta direkcija norāda uz plānošanas reģionu kompetencēm un atbildību veikt pasūtītāja funkcijas, savukārt plānošanas reģioni – uz Autotransporta direkciju. Revīzijas rezultāti liecina, ka arī gadījumos, kad Autotransporta direkcija ir veikusi "virskontroles", arī tās nav nodrošinājušas iespēju pārliecināties par pārvadātāju izmaksu pamatotību.

VK uzskata, ka plānošanas reģionu ES informācijas centru funkcija, sniedzot vispārīgas konsultācijas par ES fondu iespējām, būtu pārskatāma gan no budžeta līdzekļu taupīšanas viedokļa, gan no "vienas pieturas aģentūras" viedokļa. Nākamajā plānošanas posmā, kas sākas 2014.gadā, visu ES struktūrfondu vadību nodrošinās viena sadarbības iestāde, kurai ir reģionālās nodaļas, tādējādi šis pakalpojums reģionos jau būs pieejams.

VK ir ieteikusi VARAM veikt izvērtējumu par plānošanas reģionu turpmāko attīstību. Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par to darbības turpināšanu, VK norāda uz nepieciešamību izstrādāt atbilstošu normatīvo regulējumu - plānošanas reģionu darbības un pastāvīgas finansēšanas kārtību.

Revīzija "Plānošanas reģionu darbības efektivitātes izvērtējums reģionu attīstības jomā un atbilstība normatīvajiem aktiem" ir veikta par laika posmu no 01.01.2011. līdz 30.06.2013.

Cieņā
Ilva Liepiņa - Milzarāja
Valsts kontroliera biroja Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67017544
e-pasts: Ilva.Liepina-Milzaraja@lrvk.gov.lv

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU