Cienījamie Katiņas upuru ģimeņu pārstāvji!
Godātie klātesošie!
1940. gada aprīlī tika noslepkavots vairāk nekā 21 tūkstotis poļu gūstekņu, kuri atradās nometnēs un NKVD cietumos. Šis genocīda noziegums tika pastrādāts pēc Staļina gribas, pēc visaugstākās PSRS valsts varas pavēles.
III Reiha un PSRS savienība, Ribentropa–Molotova pakts un bruņots uzbrukums Polijai 1939. gada 17. septembrī savu satriecošo kulmināciju sasniedza Katiņas noziegumā. Ne tikai Katiņas mežos, bet arī Tverā, Harkovā un vēl citās zināmās un joprojām neapzinātās nonāvēšanas vietās tika noslepkavoti II Polijas Republikas pilsoņi, cilvēki, kuri veidoja mūsu valstiskuma pamatu un bija nelokāmi kalpošanā savai dzimtenei. Tajā pašā laikā noslepkavoto ģimenes un tūkstošiem pirmskara Polijas pierobežas rajonu iedzīvotāji tika izsūtīti dziļi Padomju Savienības teritorijas iekšienē, kur viņu neizsakāmās ciešanas iezīmēja poļu Golgātas ceļu Austrumos.
Šī krusta ceļa vistraģiskākā stacija bija Katiņa. Poļu virsnieki, garīdznieki, ierēdņi, policisti, robežsardzes un cietumu apsardzes darbinieki tika iznīcināti bez tiesas un sprieduma. Viņi bija nepieteiktā kara upuri. Viņus noslepkavoja, rupji pārkāpjot civilizētās pasaules tiesības un konvencijas. Tika sabradāts poļu kareivju gods un cilvēciskā cieņa. Nāves bedrēm uz mūžīgiem laikiem bija jānoslēpj noslepkavoto ķermeņi un patiesība par noziegumu. Par to pasaulei nebija paredzēts uzzināt nekad. Upuru ģimenēm bija liegtas tiesības uz publiskajām sērām, vistuvāko apraudāšanu un cienīgu atmiņas iemūžināšanu par tiem. Zeme pārklāja nozieguma pēdas, bet meliem vajadzēja to izdzēst no cilvēku atmiņām.
"Paveiksim to, lai Katiņas brūce beidzot pilnībā varētu saaugt un sadzīt. Mēs jau esam uz šī ceļa."
Patiesības slēpšana par Katiņu no to personu puses, kas šo noziegumu pastrādājuši, kļuva par vienu no pēckara Polijas komunistu politikas stūrakmeņiem: meli par Katiņu veidoja pamatus, uz kuriem Polijas Tautas Republika balstījās kopš savas dibināšanas. Tas bija laika posms, kad par piemiņu un patiesību par Katiņu tika maksāta augsta cena.
Tomēr noslepkavoto tuvinieki un citi drosmīgi cilvēki palika uzticīgi šai piemiņai, aizstāvēja to un nodeva tālāk nākamajām poļu paaudzēm. Iznesa to cauri komunistu valdīšanas laikiem un uzticēja tautiešiem brīvajā, neatkarīgajā Polijā.
Tādēļ viņiem visiem, bet it īpaši Katiņas upuru ģimenēm, esam parādā cieņu un pateicību. Polijas Republikas vārdā es izsaku vislielāko pateicību par to, ka, sargājot piemiņu par saviem piederīgajiem, jūs izglābāt tik ļoti nozīmīgu mūsu poliskās apziņas un identitātes dimensiju.
Katiņa kļuva par Polijas vēstures sāpīgo brūci, bet reizē arī uz vairākiem gadu desmitiem izpostīja attiecības starp poļiem un krieviem. Paveiksim to, lai Katiņas brūce beidzot pilnībā varētu saaugt un sadzīt. Mēs jau esam uz šī ceļa. Mēs, poļi, novērtējam Krievijas darbību pēdējos gados. Mums jāturpina iet tas ceļš, kas tuvina mūsu tautas, neaizkavējoties un arī neejot atpakaļ.
Līdz galam jāizpēta un jānoskaidro visi Katiņas nozieguma apstākļi. Ir ļoti svarīgi, lai tiesiski tiktu apliecināta upuru nevainība un visi dokumenti, kas saistīti ar šo noziegumu, nonāktu atklātībā. Lai uz visiem laikiem meli par Katiņu pazustu no publiskās telpas. Šīs darbības mēs prasām, upuru piemiņas vārdā un aiz cieņas pret to ģimeņu ciešanām. Taču to mēs prasām arī kopējo vērtību vārdā - to, kurām jāveido uzticības un partnerības pamats starp kaimiņu tautām visā Eiropā.
Aicinu kopīgi godināt noslepkavotos un noskaitīt lūgšanas viņu atdusas vietās! Slava varoņiem! Gods viņu piemiņai!
* Neoficiāls tulkojums no poļu valodas
