FOTO: Freepik.
Gadījumā, ja energoresursu cenas ārkārtēji strauji pieaugs, valsts sniegs atbalstu mājsaimniecībām, uzņemoties daļu maksājuma par elektrību, dabasgāzi un apkuri.
Atbalsts attiecīgajai krīzes situācijai noteikts Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumos Nr. 592 “Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi”, kas stājas spēkā 5. septembrī.
Noteikumi paredzēti un tiks iedarbināti krīzes situācijā, līdzīgi kā tas bija pirms diviem gadiem, taču tagad jau laikus ir izstrādāti konkrēti nosacījumi, kāds atbalsts, kādām iedzīvotāju grupām un kādā energoresursu cenu pieauguma situācijā no valsts tiks sniegts.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) informācijā norādīts:
Atbalsts tiks noteikts mērķēti – mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, proti, mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi par mājokli uz vienu tās locekli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem.
Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprot izdevumus par īri (t. sk. zemes nomu vai nodokļus par mājai piegulošo zemi), komunālajiem pakalpojumiem (ūdeni, kanalizāciju, siltumenerģiju, elektroenerģiju, dabasgāzi), citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītajiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšanu).
Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi, respektīvi, visā apkures sezonā vai visu gadu, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatēts energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums tirgū (biržā).
Minētās mājsaimniecības atbalstu saņems, ja secīgi trīs mēnešus energoresursu cenas biržā par 30% pārsniegs resursa cenas slieksni un Ministru kabinets pieņems rīkojumu par konkrētu atbalsta periodu. Apkures sezonā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai gluži pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, līdz ar to atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama.
Atbalstu uzsāks pēc MK rīkojuma (lēmuma), ja energoresursu tirgus cenas trīs mēnešus pēc kārtas pārsniegs noteiktu slieksni:
Ja mājsaimniecība apkures vajadzībām izmanto elektrību, dabasgāzi, decentralizēto kurināmo (malku, granulas, briketes, naftas gāzi, dīzeļdegvielu) vai saņem centralizēto siltumenerģiju, tad periods, kurā mājsaimniecībām tiek piešķirts atbalsts, ja energoresursu cenas pārsniedz noteikto slieksni, ir no 1. oktobra līdz 30. aprīlim. Savukārt atbalsta periods elektroenerģijai, ko izmanto vispārīgam patēriņam, nevis apkurei, paredzēts visu kalendāra gadu.
Katram no energoresursiem noteikts arī apjoms, kuram samazinās maksu, piemēram, dabasgāzei, kas tiek izmantota apkurei ar patēriņu vismaz 221 kWh mēnesī, – atlaide 110 eiro, nepārsniedzot rēķina summu par patērēto dabasgāzi; granulām, briketēm, ja to iegādes apjoms ir līdz 10 tonnām, – 50% no cenas, kas pārsniedz 325 eiro/t, bet ne vairāk kā 100 eiro/t, ieskaitot PVN.
Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un deklarēto un reģistrēto dzīvesvietu no vairāku institūciju, proti, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, datubāzēm. Attiecīgās sistēmas pārvaldnieks ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem atbalstu varēs saņemt, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumus summēs. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.
Atbalstu centralizētajiem risinājumiem (elektrībai, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāzei, centralizētajai siltumenerģijai) iecerēts automātiski piemērot rēķinā. Turpretī atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malkai, granulām, briketēm, dīzeļdegvielai, elektroenerģijai apkures vajadzībām u. c.) administrēs pašvaldības.
Valdības sēdē tika uzsvērts, ka minētajos noteikumos laikus paredzētā atbalsta sistēma ir nošķirta no sociālās palīdzības, ko trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem ikdienā nodrošina pašvaldības. Ja energoresursiem ārkārtēji pieaugs cenas, tas būs valsts atbalsts krīzes situācijā.
