FOTO: Tim Barsoe, REUTERS. Attēlam ir ilustratīva nozīme.
19. jūlijā stājas spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kritērijus publiskajām vietām, kurās obligāti izvietojami ārējie automātiskie defibrilatori, un regulē šo dzīvības glābšanai svarīgo ierīču ekspluatāciju, tehnisko uzraudzību un uzstādīšanas termiņu.
2024. gada 1. janvārī stājās spēkā Ārstniecības likuma 9.2 pants, kas nosaka: “Gadījumos, kad ir apdraudēta dzīvība sirds apstāšanās dēļ, līdz brīdim, kad ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, apmācīta persona var izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.”
Automātiskais ārējais defibrilators (AĀD) ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, ja nepieciešams, lai dzīvībai bīstamas aritmijas (sirds kambaru fibrilācijas) gadījumā atjaunotu normālu sirds ritmu un asinsriti.
Ja ir pazīmes, kas liecina, ka cilvēkam ir apstājusies sirds, tad dzīvības glābšanai automātisko ārējo defibrilatoru nepieciešams izmantot pirmajās kritiskajās minūtēs, līdz ierodas profesionāla palīdzība.1
Atdzīvināšanas pasākumi, kuros būtu jāizmanto AĀD, ir ievērojami efektīvāki, ja tiek veikti nekavējoties, – katra minūte, kuras laikā netiek izmantots AĀD, ja cietušajam ir sirds kambaru fibrilācija, mazina cietušā izdzīvošanas iespēju par 10–12%2.
“Dzīvībai bīstamas aritmijas gadījumā būtiski ir sniegt savlaicīgu pirmo palīdzību. Līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu ierašanās brīdim pacienta izdzīvošana ir atkarīga no aculiecinieka. Ja papildus kardiopulmonālajai reanimācijai tiek sniegts arī defibrilatora radītais šoks, tad būtiski uzlabojas pacienta izdzīvošanas iespējas. Balstoties uz pētījumu, agrīni uzsākta defibrilācija kombinācijā ar kardiopulmonālo reanimāciju par 74% paaugstina izdzīvošanas iespējas, ja defibrilācija ir uzsākta pirmajās trijās minūtēs,” uzsver Veselības ministrija.
Defibrilatora lietošana ir vienkārša, un to var izmantot jebkurš cilvēks, jo iekārta lietotājam sniegs informāciju par konkrētajā brīdī veicamajām darbībām.
Grozot Ārstniecības likumu, likumdevējs deleģēja Ministru kabinetu noteikt publiskās vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori, prasības šo defibrilatoru uzstādīšanai, kā arī to ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 “Ārējo automātisko defibrilatoru noteikumi” paredz šādus nosacījumus defibrilatoru uzstādīšanai publiskās vietās:
Noteikumi paredz, ka defibrilators ir jāuzstāda sabiedrībai brīvi pieejamā vietā tā, lai to varētu nogādāt līdz cietušajam piecu minūšu laikā no negadījuma brīža. Publiskajās vietās būs jāizvieto starptautiski izmantotas norādes par defibrilatoru atrašanās vietu. Līdzās defibrilatoram būs jāizvieto pirmās palīdzības sniegšanas kompekts ar šķērēm, skuvekli, cimdiem, elpināšanas masku vai sejas aizsargvairogu.
Publiskās vietas īpašniekam vai valdītājam ir pienākums norīkot atbildīgo personu, kas atbilstoši ražotāja instrukcijai ne retāk kā reizi ceturksnī vizuāli novērtē defibrilatoru un aizpilda pārbaužu dokumentāciju. Noteikumi paredz, ka defibrilatoru uzstādīšanu un uzturēšanu var nodot ārpakalpojumā citai juridiskai vai fiziskai personai.
Mēneša laikā no defibrilatora uzstādīšanas dienas par to ir elektroniski jāiesniedz paziņojums Zāļu valsts aģentūrā.
Noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija.
Defibrilatoru ieviešanu Latvijā plānots īstenot pakāpeniski:
Izglītības iestādēs defibrilatori tiks nodrošināti par valsts budžeta līdzekļiem, rīkojot iepirkumu.
Savukārt uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm defibrilatoru iegāde būs jānodrošina par saviem līdzekļiem.
Ārējais automātiskais defibrilators izmaksā vidēji 1400–2000 eiro. Savukārt vidējais defibrilatora garantijas laiks ir no četriem līdz astoņiem gadiem, atkarībā no ražotāja.
Pēc Veselības ministrijas rīcībā esošās informācijas, šobrīd Latvijā ir pieejami defibrilatori lielākajos veikalu tīklos, lidostā, vēstniecībās un lielākajos uzņēmumos. To skaita palielināšana ir bijusi vairāku veselības organizāciju ieteikums un prakse citās valstīs.
1 Cilvēks neelpo vai neelpo normāli. Plašāk skatīt: https://www.nmpd.gov.lv/lv/atdzivinasanas-pasakumi-pieaugusajiem.
2 2022. gada 21. aprīļa Ārstniecības likuma grozījumu anotācija. Pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/2FB1A63B719FD500C22587C300353F86?OpenDocument.