Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem par zemes lietošanu būs vienāds nomas likumiskais maksājums – 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības. No 2022. gada 1. janvāra šādā apmērā būs jāmaksā par zemi dalītā īpašuma gadījumos, kuros pušu attiecības neregulē spēkā esošs nomas līgums vai tiesas spriedums.
No 2022. gada 1. janvāra piespiedu nomas maksājums par citai personai piederošas zemes lietošanu dalītā īpašuma situācijās noteikts viens – četri procenti no zemes kadastrālās vērtības. Jaunās nomas maksas ieviešanai paredzēts viena gada pārejas periods, ja zemes īpašniekam un būves īpašniekam par nomas maksu pašreiz ir vienošanās vai arī šo maksu noteikusi tiesa, savukārt no 2024. gada 1. janvāra jaunais regulējums būs saistošs gadījumos, kuros zeme pieder valstij vai pašvaldībai.
Jaunais regulējums, ko tā izstrādātājs, Tieslietu ministrija, dēvē arī par piespiedu nomas reformu, ir noteikts likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” grozījumos, kas stājas spēkā piektdien, 29. oktobrī.
Likuma grozījumi nav plaši – ir papildināts 33. pants par zemes nomas līgumiem un nomnieka tiesībām būvēties, un iekļauti pieci jauni panti.
Likuma 38. pantā noteikts, ka būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām.
Likuma 39. pantā noteikts, ka zemes īpašnieks, nezaudējot tiesības visās pārējās attiecībās rīkoties ar savu īpašumu, nevar ierobežot būves īpašnieka iespējas lietot zemi atbilstoši būves īpašniekam ar likumu piešķirtajām lietošanas tiesībām.
Likuma 40. pantā būves īpašniekam uzlikts pienākums rūpēties par lietošanā esošo zemi kā krietnam un rūpīgam saimniekam un atbildēt par lietošanā esošās zemes uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Likuma 41. pantā paredzēts, kādos gadījumos izbeidzas likumiskās zemes lietošanas tiesības: 1) ja būve un zeme tiek apvienota vienā nekustamā īpašumā; 2) ja būve, kas ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, tiek nojaukta.
Likuma 42. pants nosaka jaunā regulējuma piemērošanas sākuma datumus.
Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šī likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu un zemes un būves īpašnieka savstarpējo tiesisko attiecību saturu jau nosaka vienošanās vai tiesas nolēmums, likuma 38., 39., 40. un 41. pantu šādām attiecībām piemēro ar 2023. gada 1. janvāri. Vienošanās vai tiesas nolēmumā noteiktā nomas maksa nav spēkā ar 2023. gada 1. janvāri.
Ja zemes īpašnieks ir publiska persona (valsts vai pašvaldība), jaunā regulējuma prasības piemēro ar 2024. gada 1. janvāri.
Tieslietu ministrija ir norādījusi, ka nepieciešamība veikt izmaiņas likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” skaidrojama ar praksē novēroto, ka esošais regulējums nosaka pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis, jo, kā liecina dati, šobrīd dalītā īpašumā atrodas 206 600 būves uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.
Saeimā izskatīšanā ir vēl viens likumprojekts dalītā īpašuma problēmu risinājumam – Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums. Tajā paredzēta iespēja piešķirt dzīvokļu īpašniekiem tiesības izpirkt mājai piesaistīto zemi par tās kadastrālo vērtību.
