Izmaiņas nodokļos
Būtiskākie grozījumi, ar kuriem pēc ilga laika ir mainītas līdzšinējās likmes, ir likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” un likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 25% ir samazināta līdz 23%. Tātad no katriem 100 latiem apliekamā ienākuma turpmāk tiks ieturēti 23 lati. Tāpat kā katru gadu ar Ministru kabineta noteikumiem ir paaugstināts neapliekamais ienākums – nodokļa maksātājam tas ir 90 latu (iepriekš – 80 latu), savukārt par katru apgādājamo – 63 lati (iepriekš – 56 lati). Neapliekamais minimums līdz 84 latiem mēnesī (iepriekš 75 lati) paaugstināts 3. grupas invalīdiem un līdz 108 latiem mēnesī (iepriekš – 96 lati) – 1. un 2. grupas invalīdiem. Šāds neapliekamā minimuma apmērs paredzēts arī politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Likumā ir noteikta arī „pensionāra neapliekamā minimuma” piemērošanas iespēja: lai strādājošie pensionāri varētu pilnībā izmantot noteikto neapliekamo minimumu, likums paredz neapliekamā minimuma piemērošanu citiem pensionāra ienākumiem, kas apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija, attiecībā uz citiem ienākumiem neapliekamais minimums par 2009. taksācijas gadu tiks piemērots rezumējošā kārtībā, t.i., iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju par šo gadu.
Uz ienākumu iespējamo korekciju attiecas arī no 150 latiem līdz 300 latiem paaugstinātā attaisnoto izdevumu par izglītību un medicīnas pakalpojumiem norma. Nodokļa daļējai atgūšanai šajos izdevumos varēs iekļaut arī maksājumus par izglītības iegūšanu citās Eiropas Savienības valstīs. Jāpiebilst gan, ka šo naudas atspaidu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji un viņu ģimenes locekļi varēs saņemt tikai, sākot ar nākamo gadu, iesniedzot gada deklarāciju par 2009. gadu.
Līdz šim likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” bija noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikme 18% apmērā un samazinātā likme 5% apmērā plašām preču un pakalpojumu grupām. Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” paredz:
- paaugstināt PVN standartlikmi no 18% līdz 21%;
- atcelt PVN samazināto 5% likmi;
- noteikt PVN samazināto 10% likmi tikai medikamentu piegādēm, medicīnas precēm un ierīcēm, zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm; siltumenerģijas, dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem; sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē un līdz 2010. gadam preses izdevumiem.
Vēl lielāko daļu iedzīvotāju ietekmēs arī grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”, kas no 1. februāra paredz augstāku likmi vairākām preču grupām:
- naftas produktiem likme pieaug no pāris līdz vairāk nekā 20%, piemēram, svinu nesaturošam benzīnam akcīze (par 1000 litriem) palielināta no Ls 228 līdz Ls 269, petrolejai un dīzeļdegvielai – no Ls 193 līdz Ls 234;
- bezalkoholiskajiem dzērieniem likme palielinās no Ls 2 līdz Ls 4 (par 100 litriem);
- kafijai akcīze palielinās no Ls 50 līdz Ls 100 (par 100 kilogramiem);
- alum (par 100 litriem) – no Ls 1,30 līdz Ls 1,45 par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, kas izteikts ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai, bet ne mazāk kā Ls 4 (šobrīd Ls 2) par 100 litriem alus;
- citai smēķējamai tabakai likme palielinās no Ls 14 līdz Ls 23 (par 1000 gramiem tabakas), vienādojot to ar likmi Ls 23 smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai, lai novērstu iespēju manipulēšanai ar atšķirīgām likmēm;
- vīnam un raudzētiem dzērieniem akcīze palielinās no Ls 30 līdz Ls 40 (par 100 litriem);
- pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no Ls 705 līdz Ls 825 (par 100 litriem absolūtā spirta).
Uzņēmējdarbības aktivizēšanai
Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz atbalstu ražotājiem.
Iespēja samazināt apliekamo ienākumu par nosacītu kredītprocentu summu, kāda nodokļa maksātājam būtu jāmaksā par līdzīga apmēra aizņēmumu (pašu kapitāla palielinājuma daļas apmērā), domāta, lai kapitālsabiedrības īpašniekus stimulētu nesadalīt nopelnīto dividendēs, bet ieguldītu to kapitālsabiedrības attīstībā, palielinot pašu kapitālu.
No aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli atbrīvos peļņu, kas gūta no pamatlīdzekļu (t.sk. tehnoloģisko iekārtu) realizācijas, ja to vietā 12 mēnešu laikā iegādātas jaunas. Šīs normas mērķis ir stimulēt nemodernas tehnoloģiskās iekārtas aizstāt ar jaunām un efektīvām, kā arī veicināt ražotņu pārcelšanu no teritorijām ar augstu zemes kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma nodokļa slogu uz mazāku nodokļu teritorijām pārējā Latvijas daļā.
Lai atbalstītu uz eksportu orientēto apstrādes rūpniecību, pagarinās īpašo pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtību jaunām ražošanas tehnoloģijām uz pieciem gadiem (no 2009. gada līdz 2013. gadam), nosakot pamatlīdzekļu vērtību palielinošo koeficientu šajā periodā 1,5.
Lai palielinātu privātā sektora ieinteresētību pētniecībā un attīstībā, nemateriālajiem ieguldījumiem, kuru rezultātā reģistrēts patents vai preču zīme, ieviests nolietojuma vērtību palielinošs koeficients 1,5.
Savukārt uzņēmējiem, kas veic nozīmīgus ieguldījumus ražošanā, kurus piecu gadu laikā nav iespējams atpelnīt, grozījumi likumā ļauj pakāpeniski pagarināt zaudējumu pārnešanas laiku no pieciem līdz astoņiem gadiem.
Grozījumi šajā likumā paredz arī atbalstu darba devējiem, kas izveido un vismaz divus gadus saglabā darba vietas darba spējīgiem invalīdiem. Proti, izmaksas, kas taksācijas gadā rodas, lai radītu speciālu jaunu darba vietu darbiniekam ar invaliditātes grupu, tiek atzītas izmaksās divas reizes.
Savukārt saskaņā grozījumiem likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” ar 1. janvāri no 14 līdz 10 kalendārajām dienām saīsināts pārejošās darbnespējas lapas A izsniegšanas periodu, par kuru slimības naudu maksā darba devējs. Sākot no 11. darbnespējas dienas tiks izsniegta B lapa, un tās laikā slimības pabalstu, tāpat kā līdz šim, maksās valsts.
Izmaiņas sociālajā jomā
Labklājības ministrija informē, ka no 2009. gada 1. janvāra:
- minimālā darba alga paaugstināsies no 160 līdz 180 latiem;
- no 50 latiem līdz 75 latiem mēnesī paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem kopš bērnības (pabalstu šogad varētu saņemt 9936 personas);
- piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu kļūs lielāka no 50 līdz 75 latiem mēnesī (piemaksu varētu saņemt 7800 cilvēki);
- piemaksa pie vecuma pensijas palielināsies no 40 līdz 70 santīmiem par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1996. gadam. (Līdz šim piemaksu, kas bija 40 santīmu, saņēma tikai pensionāri, kuru pensijas apmērs nepārsniedza Ls 225. Šogad šī piemaksa paredzēta neatkarīgi no pensijas apmēra. Piemaksu varētu saņemt 470 tūkstoši pensionāru.);
- arī pie invaliditātes pensijas noteikta 70 santīmu piemaksa par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1996. gadam (piemaksu saņems 67 tūkstoši invaliditātes pensijas saņēmēju);
- no 45 latiem līdz 60 latiem paaugstināts valsts sociālais pabalsts Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem noteikta invaliditāte saistībā ar līdzdalību avārijas seku likvidēšanā, kā arī mirušo dalībnieku ģimenēm (paredzēts, ka pabalstu saņems 3300 cilvēki).
"Līdz šim piemaksu pie vecuma pensijas saņēma tikai pensionāri, kuru pensija nepārsniedza 225 latus. Šogad šī piemaksa paredzēta neatkarīgi no pensijas apmēra."
Aprēķinot vecuma un izdienas pensijas, kuru piešķiršanas vai pārrēķināšanas datums ir no 2009. gada 1. janvāra, tiks piemēroti jaunie vecuma pensijas plānotā izmaksas laika posmi gados – koeficients „G”. Piemēram, ja cilvēks pensionēsies, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu (62 gadi), aprēķinot vecuma pensiju 2009. gadā, plānotais pensijas izmaksas laika posms būs 18,43 gadi, nevis 18,48, kā tas bija 2008. gadā.
Turpmāk nebūs iespējams vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu un slimības pabalstu, proti, ja cilvēks mēneša laikā pēc atbrīvošanas no darba saslims, bet viņam jau būs piešķirts bezdarbnieka pabalsts, tad līdz darbspēju atgūšanai viņam tiks izmaksāts tikai slimības pabalsts, savukārt bezdarbnieka pabalsta aizmaksa apturēta.
Pašnodarbinātie savai sociālajai drošībai
2009. gadā minimālā ienākumu summa, no kuras jāveic obligātās sociālās iemaksas gan pašnodarbinātajiem, gan tiem, kuri brīvprātīgi pievienojušies sociālajai apdrošināšanai, ir 2160 lati gadā (minimālā alga Ls 180 lati mēnesī x 12). Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajam nosaka proporcionāli to mēnešu skaitam, kuros personai kalendāra gadā bijis pašnodarbinātā statuss. 2008. gadā šī ienākumu summa bija 1800 lati gadā.
No 2009. gada 1. janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim tiek atcelts obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu maksimālais apmērs. Tā kā pensijas un sociālās apdrošināšanas pabalstu, piemēram, vecāku un bezdarbnieku pabalstu, apmērs ir tieši atkarīgs no ienākumiem, no kuriem veiktas sociālās iemaksas, nenosakot ienākumu maksimālo apmēru, tiek palielināts arī sociālo garantiju apjoms.
Brīvprātīgās iemaksas var veikt no brīvi izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, no laulātā ienākumiem vai no mantojuma, tie cilvēki, kas ir sasnieguši 15 gadu vecumu un nav jau pakļauti obligātajai sociālajai apdrošināšanai (nav pašnodarbinātie vai darba ņēmēji).
Sociālajai apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties, iesniedzot reģistrācijas pieteikumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
