Jaunā direktīva, kas jāievieš ES valstu nacionālajā normatīvajā bāzē līdz 2010. gada maijam, ļaus patēriņa kredītu ņēmējiem visā ES vieglāk izvēlēties sev izdevīgāko aizņēmumu un ņemt to citā dalībvalstī. Jaunās direktīvas prasības attiecas uz kredītiem no 200 līdz 75 000 eiro, tātad neskar pavisam mazus un ļoti lielus kredītus, bet neattiecas uz hipotekārajiem kredītiem, bezprocentu kredītiem, aizdevumiem, ko darba devējs izsniedz saviem darbiniekiem un operatīvajiem līzinga kredītiem (nomu, kurā nepāriet īpašuma tiesības) un pavisam īsiem trīs mēnešu kredītiem. Kā teic Ekonomikas ministrijas (EM) Patērētāju tiesību aizsardzības nodaļas vadītājas vietniece Linda Duntava, jaunajā direktīvā esot diezgan daudz jaunu nosacījumu, kuri jāievieš, tādēļ daļa no tiem ir iekļauta arī jaunajā noteikumu projektā, tomēr darbs pie jaunās direktīvas prasību pilnīgas pārņemšanas Ekonomikas ministrijā tiks sākts šā gada rudenī.
Stingrākas prasības reklāmām
„Jauno noteikumu projektā palikusi liela daļa no iepriekšējo kreditēšanas noteikumu prasībām, bet ir arī daudz jaunu. Piemēram, precizētas prasības reklāmai, nosakot aizliegumu tajā veicināt bezatbildīgu aizņemšanos un pienākumu ietvert brīdinājumu patērētājam par nepieciešamību atbildīgi aizņemties un izvērtēt spēju kredītu atmaksāt. Pēdējā laikā bijis daudz reklāmu, kuras veicina ļoti bezatbildīgu naudas aizņemšanos, neliekot aizdomāties par to, ka kredīts būs arī jāatdod. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas ir pat nepiedodami. Tieši no kredītu devējiem nāca ierosinājums noteikt stingrākas prasības reklāmai,” skaidro Linda Duntava.
Kā norādāma gada procentu likme
Atšķirībā no iepriekšējiem noteikumiem ir precizēts atsevišķos kredītlīgumos, piemēram, hipotekāro kredītu, overdrafta, kredītkaršu, trīs mēnešu kredīta un bezprocentu kredītu līgumos, norādāmais informācijas daudzums, tai skaitā mainītas gada procentu likmes norādīšanas prasības.
Gada procentu likmi saskaņā ar pašreiz spēkā esošo noteikumu prasībām aprēķina, slēdzot kreditēšanas līgumu, un tajā jābūt iekļautām visām izmaksām, ieskaitot aizdevuma procentus un citas izmaksas, kas patērētājam jāmaksā par kredītu un kas ir izteiktas procentos no patērētājam piešķirtās kredīta summas. Noteikumi nosaka arī izmaksas, kas pašlaik netiek iekļautas gada procentu likmes aprēķinā, piemēram, maksu par naudas līdzekļu pārskaitījumu un maksu par konta uzturēšanu, maksu par apdrošināšanu vai garantijām (izņemot īpašu apdrošināšanu, kas paredzēta, lai nodrošinātu kreditoram maksājumus patērētāja nāves, invaliditātes, slimības vai bezdarba gadījumā), kā arī izmaksas, kas saistītas ar patērētāja izraudzīto kredīta izņemšanas veidu un kas nevar būt zināmas kreditēšanas līguma noslēgšanas brīdī vai kuru apmērs nav atkarīgs no kredīta devēja. Gada procentu likmes norādīšanas primārais uzdevums ir padarīt salīdzināmus dažādu kredīta devēju piedāvājumus.
Galvenās izmaiņas attiecībā uz gada procentu likmes norādīšanu skar hipotekāros kredītus, bezprocentu kredītus un kredītus, kas jāatmaksā trīs mēnešu laikā, jo saskaņā ar jaunajiem noteikumiem šiem kredītlīgumu veidiem gada procentu likme līgumā, kā arī šo pakalpojumu reklāmā turpmāk nebūs jānorāda. Attiecībā uz pārējiem kredītlīgumu veidiem gada procentu likmes norādīšanas pienākums līgumos un reklāmā ir saglabāts.
Gada procentu likmes aprēķins mainīts netiek, tomēr, lai atvieglotu likmes aprēķinu atsevišķiem kredīta veidiem, kur visi aprēķinam nepieciešamie lielumi nav zināmi līguma noslēgšanas brīdī (piemēram, overdrafts vai kredītkaršu līgumi, kur nav zināms, kādu summu patērētājs izņems un kad un cik maksājumos to atdos), noteikumu projektā iekļauti pieņēmumi, ko kreditori var izmantot likmes aprēķinā. Aprēķinā izmantotie pieņēmumi būs obligāti jānorāda noslēgtajā līgumā.
Papildu informācija patērētājam
Papildus jau minētajam brīdinājumam par atbildīgu aizņemšanos, kas jānorāda kredītpakalpojumu reklāmā, noteikumu projekts paredz noteikt augstākas un precīzākas prasības patērētāju informēšanai kopumā, precizējot kredītlīgumos norādāmās informācijas apjomu, kā arī nosakot kredīta devēja pienākumu informēt patērētāju par izmaiņām procentu likmēs kreditēšanas līguma darbības laikā.
Kompensācija, veicot pārkreditāciju
Jaunums noteikumos ir kompensācija kreditoram par administratīvajiem izdevumiem kredītņēmēja pārkreditācijas situācijā. Šī kompensācija gan kredītiestādei būs jāpamato. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem klientam, pārkreditējoties uz citu kredītiestādi, nedrīkst tikt uzlikta nekāda kompensācija, tajā skaitā arī par administratīvajiem izdevumiem. Komercbanku asociācija vēlējusies, lai tomēr būtu šādas kompensācijas iespējas, jo dokumentu sagatavošana klienta pāriešanai uz citu komerciestādi arī prasa izmaksas, piemēram, zemes īpašnieka maiņas pārreģistrācija un tās ierakstīšana zemesgrāmatā, dokumentu nodošana kredītiestādei, uz kuru kredīta ņēmējs pārkreditējas u.tml. Pārkreditācija praksē pārsvarā notiek hipotekārajiem kredītiem. Noteikumu projekts administratīvo izdevumu limitu nenosaka, bet šai naudas summai ir jābūt pamatotai, samērīgai un pierādāmai.
Nevis līgumsods, bet kompensācija
Pašlaik spēkā esošā noteikumu redakcija nosaka: ja klients spēs parādu kredītiestādei atmaksāt agrāk par līgumā noteikto termiņu, bankai nebūs tiesību par to piemērot līgumsodu. Šāda pieeja saglabāta arī jauno noteikumu projektā.
„Tas ir pilnīgi aizliegts! Vienīgās izmaiņas, kas paredzētas noteikumu projektā, ir – administratīvo izdevumu kompensācija pārkreditācijas gadījumā, par ko runāju iepriekš un ko arī var uzskatīt par sava veida aizdevuma pirmstermiņa atmaksāšanu. Citāda veida kompensācijas vai līgumsodi par pirmstermiņa atmaksu būt nedrīkst, par to nevar būt runas!” L.Duntava asi noteic. „Tāpat arī kaut kādus procentus vai administratīvo izmaksu segšanu no klienta nedrīkst pieprasīt, ja viņš parādu atdod agrāk. Izņēmums ir tikai un vienīgi pārkreditēšanas izdevumu kompensācija. Ja kreditēšanas līgumā, kas noslēgts pēc 1999. gada, klients ierauga kādus līgumsodus vai kompensāciju par kredīta pirmstermiņa atdošanu, tas pilnīgi noteikti ir pretlikumīgi. Vienīgais izņēmums ir līgumi, kas noslēgti līdz 1999. gadam, jo tad noteikumu par patērētāju kreditēšanu Latvijā nebija.”
"Gada procentu likmes norādīšanas primārais uzdevums ir padarīt salīdzināmus dažādu kredīta devēju piedāvājumus."
L.Duntava piebilst, ka jaunā direktīva gan paredz un Latvijā līdz 2010. gadam tiks ieviesta kompensācija arī kredīta pirmstermiņa atmaksāšanas gadījumā saistībā ar kreditoru zaudējumiem no kredīta procentu likmes maiņas. Kompensācijas maksimāli pieļaujamo apmēru nosaka direktīva, un šī naudas summa, domājams, būšot 0,5% no pirms termiņa atmaksātās summas, ja līdz līguma beigu termiņam palicis mazāk par pusgadu, un 1% no pirms termiņa atmaksātās summas, ja palicis ilgāk par pusgadu. Jaunā patērētāju direktīva šādu kompensāciju pieļauj, un uz šādas kompensācijas ieviešanu arī Latvijā kategoriski pastāvējusi Komercbanku asociācija. Bet ir viena iepriecinoša nianse – šāda kompensācijas sistēma nedrīkstēs tikt piemērota hipotekārajiem kredītiem, jo uz tiem jaunā direktīva neattiecas.
Papildus noteikumu projektā noteikts tikai patērētāja pienākums par savu vēlmi kredītu atmaksāt pirms termiņa informēt kreditoru rakstiski, lai novērstu jebkādus iespējamos pārpratumus un domstarpības pušu starpā par pirmstermiņa atmaksas veikšanas faktu.
Noteikumi jāievēro visiem
Jaunie noteikumi pēc to pieņemšanas attieksies uz pilnīgi visām kredītus izsniedzošām iestādēm – gan uz tām, kuras uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), gan uz pārējām, kuras šai uzraudzībai nepakļaujas. Kā precizē L.Duntava, arī pašreizējie noteikumi attiecas uz pilnīgi visiem kredītdevējiem. Pārsteigumu rada tas, ka kreditētāji, kas darbojas ārpus banku sektora, uzskata: uz tiem neattiecas nekāds valstisks regulējums, tikai Civillikums. „Tā nu tas nav. Arī šo kredītdevēju daļu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas pašlaik ļoti aktīvi ķēries klāt tieši šā sektora kreditēšanas līgumu pārbaudei. Jāteic, atklājušies daudzi un dažādi kreditēšanas līguma pārkāpumi, par ko ir uzlikti sodi. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka cilvēki arī ļoti bezatbildīgi aizņemas un paraksta līgumu, to pat neizlasot. Tādēļ arī izveidojas situācijas, ka, aizņemoties tūkstoš latu, cilvēks rezultātā zaudē savu dzīvokli, jo līgumā iekļauti neizpildāmi noteikumi vai tas paredz ļoti augstu piemērojamo procentu likmi. FKTK nebanku kreditēšanas sektoru, domājams, arī neuzraudzīs, jo šīs iestādes nepieņem iedzīvotāju noguldījumus, kas ir viens no galvenajiem FKTK uzraudzības objektiem banku sektorā, bet kredītus izsniedz no savas naudas un uz savu risku. Tāpat šīs iestādes nepakļaujas arī Latvijas Bankas regulējumam, tajā skaitā arī kredītprocentu likmju noteikšanas kārtībai, jo tās nav bankas. Turpmāk plānots no šīm iestādēm gūt vairāk informācijas par izsniegto kredītu apmēru un daudzumu. Tādēļ ļoti jāpiekodina cilvēki: pirms aizņemties naudu, ne tikai padomāt, kā to spēs atdot, bet arī nopietni izvērtēt, kurā iestādē kredītu ņemt – banku sektorā vai ārpus tā, un galvenais – rūpīgi izlasīt līguma noteikumus pirms tā parakstīšanas!”
Patlaban noteikumu projekts ir iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā. Atbilstoši 19. jūnijā apstiprinātajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tas jāapstiprina līdz 2008. gada 1. septembrim. L.Duntava teic, ka tiks veidota darba grupa, lai izstrādātu nākotnē nepieciešamos noteikumu grozījumu projektus, kas vajadzīgi, lai jauno direktīvu Latvijā līdz 2010. gada maijam ieviestu pilnībā.
