Šogad valdība kopumā iecerējusi veikt trīs socioloģiskās aptaujas par sabiedrībā aktuāliem sociālekonomiskiem jautājumiem. Pirmais, ko jūnijā veicis pētījumu centrs „Latvijas fakti”, atklāj, ka ekonomika un tās attīstība ir aktuālākā tēma, kas patlaban uztrauc Latvijas iedzīvotājus. Secināts, ka vairāk nekā divas trešdaļas jeb 71,7% Latvijas iedzīvotāju valsts ekonomiskās situācijas attīstību pēdējā gada laikā vērtē kritiski. Šajā kontekstā kā aktuālākā problēma iedzīvotāju vidū izkristalizējas inflācija un sabiedrībā pastāvošā neticība drīzai situācijas uzlabošanai. Tikai 4,7% aptaujāto iedzīvotāju Latvijas ekonomisko situāciju salīdzinājumā ar laikposmu pirms gada vērtējuši kā nedaudz labāku.
"Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis gan norāda, ka prognozes par Latvijas ekonomiskās situācijas attīstību nākamajos 12 mēnešos kopumā sabiedrībā ir mazāk kritiskas. Tomēr arī šajā jautājumā katrs otrais jeb 50,2% aptaujas dalībnieku pārstāvējuši kritisku pozīciju, paužot viedokli, ka vispārējā Latvijas ekonomiskā situācija nākamo 12 mēnešu laikā pasliktināsies. Pozitīvu Latvijas ekonomikas prognozi turpmākajiem 12 mēnešiem snieguši tikai 13,4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Pēc A.Freimaņa secinājumiem, abos šajos jautājumos šī gada jūnijā bijis vērojams kritiskākais iedzīvotāju vērtējums pēdējo septiņu gadu laikā.
Nedaudz pozitīvāki vērtējumā par ģimenes finanšu situāciju
Neskatoties uz pesimistisko vērtējumu, kopumā savas ģimenes finansiālās situācijas izmaiņas pēdējā gada laikā iedzīvotāji vērtē pozitīvāk nekā ekonomikas attīstību valstī, kā arī optimistiskāk prognozē gaidāmās izmaiņas ģimenes budžetā nākamā gada laikā, tomēr arī šajos jautājumos biežāk nekā pozitīvi tika sniegti kritiski vērtējumi. Kā norāda A.Freimanis, tas lielā mērā ir skaidrojams ar respondentu personisko pieredzi par ekonomisko situāciju ģimenē, savukārt par kopējo situāciju valstī iedzīvotāji pārsvarā spriežot pēc medijos pieejamās informācijas, kas vairumā gadījumu ir negatīva.
Tā secināts, ka 40,1% respondentu skatījumā ģimenes finansiālā situācija salīdzinājumā ar laikposmu pirms 12 mēnešiem ir pasliktinājusies. Pozitīvi savas ģimenes finansiālās situācijas attīstību pēdēja gada laikā vērtēja 21,4% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 38,3% aptaujas dalībnieku skatījumā tā palikusi bez izmaiņām.
Gandrīz trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prognozē, ka viņu ģimenes labklājība turpmāko 12 mēnešu laikā pasliktināsies, savukārt optimistisku viedokli pārstāvējuši 21,5% aptaujas dalībnieku.
"Latvijas sabiedrībā visai dominē viedoklis, ka iespējas veidot uzkrājumus tuvākajā nākotnē ir minimālas."
“Latvijas faktu” veikto pētījumu dinamika liecina, ka 2008.gadā iedzīvotāji savas ģimenes finansiālās situācijas izmaiņas pēdējā gada laikā, kā arī izredzes nākotnē vērtējuši ievērojami kritiskāk, nekā tas bijis divus gadus iepriekš. Šāds pozitīvā vērtējuma kritums, pēc premjera Ivara Godmaņa domām, būtu arī jāsaista ar ekonomisko labklājības līmeni un iepriekšējos gados novēroto straujo kreditēšanās bumu, kad izsniegto kredītu apjoms gada laikā palielinājās pat par 90%, bet nu, sākoties ekonomikas lejupslīdei un strauji mazinoties kreditēšanās apjomiem, mainās arī sabiedrības noskaņojums.
Aptauja arī parādījusi, ka Latvijas sabiedrībā dominē viedoklis, ka iespējas veidot uzkrājumus tuvākajā nākotnē ir minimālas. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76,6% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir gandrīz neiespējami iekrāt kaut cik naudas nākamajos 12 mēnešos.
Mazinās arī kredītņēmēju aktivitāte
Kā norāda A.Freimanis, pēdējos gados ir mainījusies arī kopējā sabiedrības attieksme pret aizņemšanos un kredītiem, kas jau ir kļuvusi par tādu kā pašsaprotamu lietu un „dzīves veida pazīmi”. Pētījums parādījis, ka kādas kredītsaistības ir 41,8% Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 39 gadiem, ar vidēji augstu vai augstu ienākumu līmeni. Lielākajai daļai iedzīvotāju, kuriem ir kādas kredītsaistības, kredītu atmaksa neradot kādas būtiskas problēmas, kamēr problēmas ar kredītu atmaksu izjūt 38,2% kredītņēmēju jeb 16% no visiem aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem. Pārliecinoši lielākais iedzīvotāju vairākums (80,7%) norādījuši, ka tuvākā gada laikā neplāno kādā bankā ņemt kredītu, piemēram, hipotekāro kredītu savu dzīves apstākļu uzlabošanai. Tikai 11,8% iedzīvotāju norādījuši, ka gatavojas uzņemties jaunas kredītsaistības.
Prognozē bezdarba pieaugumu, tomēr droši par savām pozīcijām
Sabiedrībā patlaban valda viedoklis, ka bezdarba līmenis Latvijā nākamo 12 mēnešu laikā pieaugs. Šādu prognozi snieguši nedaudz vairāk par pusi aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Pēc 34,8% respondentu domām bezdarba līmenis Latvijā turpmāko 12 mēnešu laikā paliks bez izmaiņām. Optimistisku pozīciju, ka bezdarba līmenis samazināsies, pārstāvējuši vien 7,4% aptaujas dalībnieku.
Ja iepriekšējos divos gados iedzīvotāji kopumā pozitīvi vērtēja bezdarba līmeņa samazināšanās iespēju nākotnē, tad 2008.gadā vērojama strauja sabiedriskās domas maiņa negatīvā virzienā – sāk dominēt viedoklis, ka bezdarba līmenis Latvijā pieaugs.
Lai arī tiek prognozēta kopējā bezdarba līmeņa palielināšanās, iedzīvotāji ir samērā droši par savām pozīcijām. Vairāk nekā divas trešdaļas strādājošo Latvijas iedzīvotāju iespēju zaudēt darbu vērtē kā maz iespējamu vai kā neiespējamu. Bažas par iespēju zaudēt darbu pauduši nedaudz vairāk kā ceturtā daļa, jeb 27,9% strādājošo.
Bezdarba gadījumā sabiedrības vairākums šo problēmu mēģinātu risināt paši vai ar draugu, radu, paziņu palīdzību. Biežāk minētā atbilde aptaujā bijusi, ka bezdarba gadījumā palīdzība tiktu meklēta tieši pie draugiem, radiem, paziņām. Darba iespējas tiktu meklētas arī darba biržā, sludinājumos internetā un presē. Valsts nodarbinātības dienestā palīdzību meklētu vien 18,6% strādājošo respondentu.
