Valdības lēmums paredz, ka turpmāk valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti 5,264 miljardu latu, bet izdevumi – 5,256 miljardu latu apjomā. Iepriekš apstiprinātajā 2008.gada budžeta likumā bija paredzēti daudz optimistiskāki rādītāji – 5,499 miljardu latu lieli ieņēmumi un 5,338 miljardu latu izdevumi. Līdz ar to budžeta grozījumos veikts plānoto ieņēmumu samazinājums par 235 miljoniem latu, ko lielā mērā ietekmējuši mazāk iekasētie nodokļi, īpaši jau pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazināšanās pret plānoto.
Gan premjers Ivars Godmanis, gan finanšu ministrs Atis Slakteris uzsvēra, ka šāds solis, samazinot ieņēmumu prognozi, kā arī par vairāk nekā 160 miljoniem latu samazinot izdevumus, esošajā ekonomikas lejupslīdes situācijā ir bijis nepieciešams. Tāpat valdībai bijis jādomā arī par citu papildus izdevumu kompensēšanu.
Kā informēja A.Slakteris, valdības atbalstītā pārpalikuma bilance veidojusies, palielinot izdevumus atsevišķās budžeta sadaļās un samazinot izdevumus saskaņā ar valsts pārvaldes iestāžu iesniegtajiem plāniem. Pozitīvi vērtējama esot grozījumos saglabātā nelielā finanšu rezerve īslaicīgu tautsaimniecības svārstību kompensēšanai. Finanšu ministrs darbā pie budžeta grozījumiem gan redzējis, ka esot iespējams vēl lielāks ietaupījums, tomēr uz esošo ekonomisko situāciju esot jāskatās reāli, tāpēc valdības lēmums vērtējams kā visnotaļ objektīvs, uzsvēra ministrs.
"Šā gada budžeta grozījumu ietvaros rasta iespēja palielināt finansējumu valstiski svarīgo sektoru atbalstam."
Šā gada budžeta grozījumu ietvaros rasta iespēja palielināt finansējumu valstiski svarīgo sektoru atbalstam. Papildu 88 miljoni latu atvēlēti pensiju indeksācijai un piemaksām pie vecuma pensijām, kā arī pabalstu un atlīdzību nodrošināšanai. Desmit miljoni latu piešķirti dotācijām sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, savukārt 1,5 miljoni latu paredzēti akcīzes nodokļa par izlietoto dīzeļdegvielu atmaksām lauksaimniekiem. Savukārt budžeta izdevumu daļā ietaupījums panākts uz vakanto štata vietu likvidēšanas un dažādu valsts iepirkumu samazinājuma rēķina.
"Izdevumu samazināšanas nolūkos tika izvērtēts, no kuriem iepirkumiem valsts šogad var atteikties. Tie ir iepirkumi, kas nav tiešā veidā saistīti ar valsts pārvaldes pamatfunkciju veikšanu, neveicina tautsaimniecības attīstību un nerada pievienoto vērtību," skaidroja A.Slakteris, piebilstot, ka budžetā netiks iekļauti šogad dažādu iemeslu dēļ nerealizējamie projekti.
Paveikto darbu pozitīvi novērtēja arī premjers, kurš uzsvēra, ka ir ļoti apmierināts ar to, kā visi ministri parādījuši savu profesionālo attieksmi un nevienam nav bijušas domas, ka būtu jāstrādā pretējā virzienā. Premjers arī atzinīgi novērtēja Finanšu ministrijas veikumu un tās sadarbību ar citām ministrijām, jo sagatavotais grozījumu projekts pieņemts bez lieliem iebildumiem.
Izdevumu samazināšanas nolūkā valdība arī nolēma pagaidām nepaaugstināt ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu. Vienlaikus valdība nolēma atlikt arī lēmumu par Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra iecelšanu. Mēnešalgu paaugstināšanu, kā arī Ministru prezidenta parlamentāra sekretāra iecelšanu paredzēja Ministru kabineta iekārtas likums, kas stājās spēkā šā gada 1.jūlijā. Tiesa, valdībā pieņemtie lēmumi par atalgojuma nepalielināšanu attiecas uz laikposmu līdz 2009.gada 31.martam.
