Ja neproti krievu valodu – darbā nepieņemsim!
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti pēc tikšanās ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju Andreju Veisbergu secinājuši, ka valsts valodas pozīcijas Latvijā pasliktinās un valsts slīd atpakaļ divvalodībā. Saeimas Preses dienesta ziņojumā teikts: "Novērojumi liecina, ka krievu valoda izspiež latviešu valodu no vairākām sadzīves jomām un Valsts valodas centrs saņem aizvien vairāk sūdzību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā."
Latvijā ir atgriezusies pēc neatkarības atgūšanas izskaustā prakse, ka pārdevējs vai kasieris lielveikalā, farmaceits aptiekā vai kādas citas apkalpojošās nozares darbinieks nerunā latviešu valodā. Tikpat bieži ir sastopama situācija, ka preces, kas atrodas veikala plauktā, anotācijā nav neviena vārda valsts valodā, kā to paredz normatīvo aktu prasības. Kaut arī Valsts valodas centra kompetencē ir valodas lietojuma kontrole, maz ticams, ka visi pārkāpumi ir uzskaitāmi.
"Nav pieļaujams, ka darba sludinājuma publikācijā, attiecinot pret nepieciešamajām valodu prasmēm, nav norādītas visas pretendentam izvirzāmās prasības."
Valdis Rūmnieks
Valodas kontekstā ir aktualizējusies jauna problēma – apkalpojošajā sektorā nepieņem darbā cilvēkus, kuriem nav krievu valodas zināšanu.
Lūk, stāsts no dzīves. Jauna sieviete Aiga pārvalda latviešu, vācu, angļu valodu un pašmācības ceļā apguvusi arī krievu. Meitene nosūtīja pieteikumu uz sludinājumu, kas aicināja strādāt par stjuarti kompānijā airBaltic. Aiga stāsta: "Intervētāja uzskatīja, ka manas krievu valodas zināšanas ir zemākas kā viduvējas, ka es nemāku pietiekami labi lasīt un līdz ar to nevarēšu strādāt ar klientiem. Viņa ieteica man apmeklēt kursus un mēģināt vēlreiz, kaut es pieteicos tikai uz stjuartes mācekles vietu. Man lika saprast, ka ar šādām krievu valodas zināšanām es nekad nespēšu strādāt par stjuarti vai vecāko stjuarti."
Valodas lietotāju inertā attieksme
Ja atceramies Latvijas neatkarības atgūšanas laiku, tad viens no pirmajiem darbiem bija ielu nosaukumu divvalodīgo plākšņu noņemšana no māju sienām un sētām. Emocionālais Atmodas laiks ir beidzies, un visi esam iegrimuši personīgo problēmu risināšanā, kā rezultātā krievu valodas lietošana apkalpojošā sektorā ikdienā jau atkal uzskatāma par normu.
To, vai minēto faktoru ietekmē latviešu valodas pastāvēšana ir apdraudēta, skaidro Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšsēdis un Valsts valodas komisijas loceklis Valdis Rūmnieks: "Apdraudēta būtu teikts par skaļu. Apdraudētība būtu tajā brīdī, kad valsts vara pieņemtu kādus pretrunīgi vērtējamus normatīvos aktus, kas valodas funkcionēšanas procesu juridiski strauji pasliktinātu, vai kad sabiedrībā būtu vērojams krass pavērsiens, piemēram, pašu latviešu neticība vai krievvalodīgo īpaši agresīvs spiediens. Tomēr ir pamats runāt par latviešu valodas stāvokļa pasliktināšanos. Ir problēmas, kas saistītas gan ar valsts valodas lietotāju inerto izturēšanos pret valsts valodas primārās pozīcijas noturēšanu, gan ar intensīvu spiedienu galvenokārt no darba devēju puses, gan ar valodas lietojumu sadzīviskā līmenī."
Dažādām struktūrām atšķirīgas prasības
"Darba devēju attieksme pret dažādu valodu prasmi ir nošķirama vairākos līmeņos. Nevar būt nekādu diskusiju par latviešu valodas kā valsts valodas lietojumu valsts institūcijas. Otrkārt, ja runa ir par privātām vai daļēji privātām struktūrām, kas sniedz publiskos pakalpojumus, tad valsts valodas lietojums arī šeit ir pirmajā vietā. Ir zināms, ka Ministru kabinets izstrādā noteikumu projektu, papildinot to profesiju sarakstu, kurās valsts valodas lietojums ir prioritārs. Situācija ir divdabīga, runājot par valodas lietojuma ikdienas praksi. Nav pieļaujams, ka darba sludinājuma publikācijā, attiecinot pret nepieciešamajām valodu prasmēm, nav norādītas visas pretendentam izvirzāmās prasības. Privātuzņēmējam ir iespējas izvirzīt prasību darbiniekam prast gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodu. Tas ļauj pretendentam izvērtēt savu atbilstību amata konkursa prasībām," skaidro V. Rūmnieks.
Valodu zināšana ir privilēģija
"Valsts valodas komisijā esam diskutējuši par latviešu jauniešu, kas skolā nav apguvuši krievu valodu, konkurētspēju darba tirgū. Latvijā šodien ir svarīgi zināt pēc iespējas vairākas valodas, tai skaitā krievu valodu. Arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā mūsu valsts bija izteikti nacionāla, taču tad nenācās satraukties par latviešu valodas lietojumu, jo latviešu valodai bija noteicošā loma. Tomēr tolaik pārdevējiem Rīgas veikalos bija izvirzīta obligāta prasība zināt latviešu, krievu un vācu valodu, ko pircēji bija gan latvieši, krievi, gan vācieši. Mūsdienu situācija ir atšķirīga, tomēr praktiskā jebkuras valodas lietojumā svarīgi ir vienmēr saglabāt līdzsvaru starp normatīvu prasībām un dzīves diktētu nepieciešamību," secina RLB priekšsēdis.
