Cilvēks ir katras sabiedrības lielākā vērtība. It kā tik pašsaprotami un vienkārši, tomēr - kāds ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskais potenciāls, viņu spējas un iespējas ietekmēt un veidot sabiedrības sociālo un ekonomisko nākotni? Uz kādām vērtībām balstās cilvēku rīcība šīsdienas Latvijā, kādas vērtības varētu sekmēt un arī kavēt sabiedrības straujo attīstību? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes meklējamas 2007. gada pētījumā par cilvēkkapitālu Latvijā, kurš oficiāli tika prezentēts šā gada 7. martā LU Sociālo zinātņu fakultātē, piedaloties Valsts prezidentam Valdim Zatleram un citām Latvijas un ārvalstu oficiālajām personām.
Jaunā pārskata uzdevumi
Šī pārskata tēma loģiski sasaistās ar iepriekšējā pārskata pētījumu par rīcībspēju reģionos, kur reģionālā griezumā tika analizēta Latvijas iedzīvotāju rīcībspēja jeb spēja izmantot tās sociālās darbības iespējas, ko piedāvā sabiedrība.
Cilvēkkapitāla jēdziens ir cieši saistīts ar rīcībspēju, jo katra indivīda cilvēkkapitāls, kas ir indivīda spēju, zināšanu un iemaņu kopums, paplašina viņa iespējas darboties, piemēram, ekonomiskajā un sociālajā sfērā, paust savu viedokli un attieksmi, veidot savu nākotni. Kā tiek atzīmēts pārskata ievadā, cilvēkapitāls tiek realizēts tikai attiecīgā sociālā kontekstā un pats par sevi nevar radīt vērtības un nodrošināt attīstību. Cilvēkkapitāla jēdzienu parasti definē, saistot to ar indivīda ekonomisko uzvedību. Tieši sociālie institūti un tīkli ir tie, kuri nosaka, kā cilvēkkapitāls tiks attīstīts un izmantots, lai radītu labumus un pakalpojumus, ko var pārdot. Tas vien, ka indivīdam ir laba izglītība, pieredze un iespējas savas prasmes realizēt, vēl nenozīmē, ka viņa potenciāls tiks patiešām realizēts. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no cilvēka motivācijas, vērtībām un vēlmes sadarboties ar citiem indivīdiem. Būtisks ir arī sociālais konteksts jeb tas, kādas zināšanas un prasmes sabiedrībā tās konkrētajā attīstības etapā ir pieprasītas.
Līdz ar to pārskata galvenie uzdevumi ir saistīti gan ar cilvēkkapitāla potenciāla, gan ar tā veidošanās un realizēšanās apstākļu novērtēšanu Latvijā. Lai to izdarītu, pārskatā analizētas cilvēkresursu attīstības, veidošanās un realizēšanās tendences Latvijā, salīdzinot situāciju ar citām ES valstīm, kā arī pētītas cilvēkkapitāla problēmas reģionos un noskaidrotas tās vērtības, kas Latvijas iedzīvotājiem šķiet svarīgākās cilvēkkapitāla tapšanā un realizācijā. Atbilstoši šiem uzdevumiem veidota arī pārskata struktūra trijās nodaļās. Lai dažādos aspektos padziļināti atklātu cilvēkkapitāla veidošanos un realizāciju, pārskatā ievietoti tuvplāni - neliela apjoma gadījumpētījumi, kas ilustratīvi parāda dažādus labās prakses piemērus, kā tiek izmantots un realizēts cilvēkkapitāls reģionos. Noslēgumā ir pievienots statistikas pielikums, kas raksturo dažādas ar tautas attīstību saistītās jomas.
Latvijas cilvēkkapitāls Eiropas Savienības kontekstā
Cilvēkkapitāla jēdziens cieši saistāms arī ar cilvēkresursu jēdzienu. Pārskata 1.nodaļā Mana tauta - mans nākotnes kapitāls tiek analizēts Latvijas cilvēkkapitāls globālākā kontekstā, to saistot ar ekonomiskās attīstības tendencēm Eiropas Savienībā. Šajā nodaļā analizēta demogrāfiskā situācija valstī, tautas veselība, cilvēkresursu aizplūšana uz ārzemēm, izglītības politika, valsts un privātā sektora partnerība.
Tiek atzīmēts, ka Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, vērojama sabiedrības novecošanās, zema dzimstība un citas ne visai iepriecinošas demogrāfiskās tendences, kas savukārt atstāj tālejošāku negatīvu ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību. Pētnieki secina, ka esošā ģimenes politika ir visai pretrunīga nodarbinātības un sociālās integrācijas politikas kontekstā un tādēļ nav labvēlīga darba un ģimenes dzīves apvienošanai. Ārī izglītības jomā tiek uzrādītas vairākas problēmas, piemēram, nepietiekama sadarbība starp valsti, izglītības iestādēm un potenciālajiem darba devējiem atbalsta sniegšanā studentiem un viņu nodrošināšanā ar prakses vietām, orientēšanās uz speciālistu sagatavošanu pašreizējam pieprasījumam, nevis nākotnes perspektīvām. Izglītība ir cieši saistīta ar darba tirgu, un arī šeit vērojamas vairākas Latvijai tipiskas problēmas, piemēram, darba neatbilstība iegūtajai izglītībai vai izglītības neatbilstība darbaspēka tirgus prasībām. Valsts un privātā sektora partnerība vēl ir nepietiekami izmantots instruments cilvēkkapitāla un kopienas attīstībai.
Aiz Rīgas robežām
Otrajā pārskata nodaļā Latvija ārpus Rīgas Latvijas cilvēkkapitāla problēmas tiek aplūkotas reģionālā griezumā, jo reģionālās atšķirības būtiski ietekmē cilvēkkapitāla veidošanos un realizāciju dažādās Latvijas vietās. Šajā kontekstā pētījumā tiek aplūkots, kāds ir urbanizācijas līmenis reģionos, jo pilsētās un laukos ir atšķirīgs dzīves ritms, sociālās attiecības starp cilvēkiem un uzvedības modeļi, resursu pieejamība, iedzīvotāju mobilitāte. Pētījums parāda, ka vērojama lauku un pilsētu tuvināšanās vairākos aspektos. Vienu no tiem raksturo tāda parādība kā svārstmigrācija, kas kļūst aizvien aktuālāka. Tā ir situācija, kur cilvēki ik dienas uz darbu dodas pat visai lielā attālumā no savas dzīvesvietas (vislielākā svārstmigrantu plūsma ir starp Pierīgu un Rīgu). Citviet svārstmigranti dodas uz darbu citas pašvaldības teritorijā savā reģionā (īpaši Latgalē to dara vairāk nekā 90% no visiem svārstmigrantiem). Ja ir attīstīta infrastruktūra, iedzīvotājiem paveras lielākas mobilitātes iespējas gan sava reģiona ietvaros, gan starp citiem reģioniem. Tas savukārt paver lielākas iespējas veidot un realizēt savu cilvēkakpitālu ārpus savas dzīves vietas. Cilvēku savstarpējās attiecības starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem veidojas atšķirīgi. Laukos cilvēki vairāk nekā pilsētās ir tendēti palīdzēt un vienam otru atbalstīt.
Būtiska vieta šīs nodaļas analīzē atvēlēta nodarbinātības problēmām, inovācijām un uzņēmējdarbībai mazpilsētās. Šajos procesos tiek akcentēta arī reģionālo augstskolu loma.
Cilvēkkapitāls un vērtības
Pārskata pēdējā nodaļa Mans zelts: starp jābūtību un rīcību veltīta Latvijas iedzīvotāju vērtību analīzei, jo vērtības ir katra indivīda dzīves mērķu un to sasniegšanas stratēģiju pamatā. Ja cilvēkkapitāls ir indivīda zināšanas, prasmes un iemaņas, tad šī pētījuma kontekstā viens no uzdevumiem bija noskaidrot, kādas vērtības ir svarīgas cilvēkkapitāla veidošanā un realizācijā. Vērtības ietver kritērijus, kuri sakārtoti pēc nozīmīguma un veido vērtību sistēmas. Vērtīborientācija būtiski ietekmē sabiedrības kopējo attīstības virzienu. Bieži vien vērtību aptaujās cilvēki uzrāda vienas vērtības kā sev būtiskas (tās, kurām viņuprāt būtu jābūt kā pamatvērtībām), bet reālajā dzīvē vadās pēc citām. Te arī slēpjas jābūtība un reālais.
Pētījumā galvenā uzmanība pievērsta tam, kādas ir sakarības starp indivīda vērtīborientāciju un viņa cilvēkkapitāla realizāciju ekonomikā, kultūrā un sociālajā sfērā. Tiek noskaidrots arī tas, kādu vietu Latvijas iedzīvotāju vērtību hierarhijā ieņem sabiedrības izaugsmi veicinošas vērtības (atvērtība pārmaiņām, orientācija uz sasniegumiem un pašrealizāciju, sevis pilnveidošanu un radošu pašizpausmi u.c.). Pētnieki noskaidrojuši, ka pastāv plaisa starp cilvēku priekšstatiem par vēlamo darbību un viņu reālo rīcību. Piemēram, lai arī lielākā daļa respondentu atzīst, ka sevis pilnveidošana, radoša pašizpausme un novatorisms ir svarīgi faktori, lai Latvijā gūtu panākumus, reālajā dzīvē lielākais vairums respondentu pēdējā gada laikā neko nav darījuši, lai sevi radoši izpaustu, profesionāli pilnveidotos vai pašattīstītos. Jautāti, kādas vērtības būtu jāieaudzina bērniem ģimenē kā primārās, cilvēki norādījuši tradicionālās vērtības – atbildības sajūtu, darba mīlestību, ģimeniskumu, iecietību un cieņu pret citiem cilvēkiem, labu uzvedību. Tikai pēc tam seko tādas vērtības kā patstāvība, neatlaidība un radošums. Pētījumā analizētas arī citas vērtību grupas. Par nozīmīgām vērtībām respondenti atzinuši ģimeni un attiecības ar tuviem cilvēkiem, darbu, reliģiju un ticību Dievam, tradīcijas kopumā un drošību.
Šādu tautas attīstības pārskatu galvenā vērtība ir tajā, ka tiek sniegta gan situācijas analīze, gan izstrādāti priekšlikumi un ieteikumi turpmākai politikas izstrādei un uzlabojumiem dažādās, ar tautas attīstību saistītās jomās.
Publikācijā izmantota grāmata Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta? Galv. red. Aija Zobena. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007., 117.lpp.
