Arī valdības vadītājs Ivars Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris nesola drīzu situācijas uzlabošanos, uzsverot, ka tikai gada otrajā pusē mēs sagaidīsim inflācijas tempu kritumu. Līdz tam vēl būs jārēķinās ar administratīvi regulējamo cenu kāpumu, kas neizbēgami ietekmēs cenu pieaugumu citās nozarēs, tomēr neskatoties uz to, I.Godmanis joprojām uzsver, ka gada nogalē inflācijas rādītājiem vajadzētu nonākt viencipara skaitļa robežās. Ar sava preses sekretāra Edgara Vaikuļa starpniecību premjers uzsvēris, ka neskatoties uz pieaugošo inflāciju, valdība neplāno papildus veikt pasākumus tās mazināšanai, jo tas var atstāt negatīvu iespaidu uz ekonomikas izaugsmi. Komentējot jaunākos inflācijas rādītājus, premjers atkārtoti uzsver, ka līdz gada vidum varētu turpināties inflācijas pieaugums, ko ietekmēs gaidāmais tarifu pieaugums, kā arī inflācijas radītā inerce, kas preču un pakalpojumu cenas varētu paaugstināt arī par vienu procentu mēnesī. Tomēr, gada otrajā pusē inflācijas pieauguma tempam vajadzētu mazināties un gada beigās inflācijas rādītāji varētu būt zemāki par divciparu skaitli, uzskata premjers.
Arī finanšu ministrs Atis Slakteris nesola drīzu inflācijas mazināšanos, bet uzver, ka ir jārēķinās ar cenu kāpumu un valdībai turpmāk būs jāvelta lielas pūles ekonomikas stimulēšanai. Ministrs norāda, ka februāra inflācijas rādītājos nav lielu pārsteigumu, jo šāds cenu kāpums bijis sagaidāms. Vienlaikus ir jārēķinās, ka gaidāmais administratīvi regulējamo cenu kāpums ietekmēs arī turpmākos inflācijas rādītājus, tāpēc valdībai būs jāvelta lielas pūles ekonomikas stimulēšanai, īpašu atbalstu sniedzot eksporta veicināšanai, ir pārliecināts A.Slakteris.
Ekonomikas eksperti prognozēs vēl pesimistiskāki
Daudz izvērstāks un pesimistiskāks skatījums par turpmāku inflācijas attīstību ir ekonomikas ekspertiem, kas tuvākajos mēnešos prognozē pat 20% inflāciju robežas sasniegšanu. „Latvijas Krājbankas” galvenā analītiķe Olga Ertuganova, komentējot kārtējo inflācijas rekordu, norādīja, ka vienīgā patīkamā ziņa ir tā, ka gandrīz trīs procentu punktus no šī pieauguma veido tabaku izstrādājumu sadārdzinājums. Tomēr arī bez tā inflācija paliekot nepieņemami augstā līmenī. Kā jau ierasts, visvairāk aug cenas tām precēm un pakalpojumiem, kuri izdevumos aizņem lielāko īpatsvaru - pārtika un mājokļa izdevumi. „Diemžēl inflācijas rādītāji var kaut cik uzlaboties tikai šī gada otrajā pusē. Un jācer, ka cenu pieaugumu pierimšanu patiešām vecinās pašu pircēju uzvedība. Augstās cenas jau tagad piespiež iedzīvotājus samazināt patēriņu vai pārskatīt tā struktūru. Tieši šī tendence visdrīzāk būs galvenais inflāciju ierobežojošais faktors šogad,” sacīja O.Ertuganova. Viņa gan uzsver, ka joprojām pastāv faktori, kas dzīs cenas augšā. Piemēram, gaidāmais energoresursu sadārdzinājums un lauksaimniecības preču sadārdzināšanās pasaules tirgos. Tādējādi, atsevišķos mēnešos gada inflācija var sasniegt pat 20%.
Arī „SEB Unibankas” galvenais ekonomists Andris Vilks uzsver, ka inflācijas līmenis februārī bija prognozētajā līmenī, ņemot vērā gan jaunās tabakas cenas, gan pārtikas un siltumenerģijas sadārdzināšanos. Tādejādi februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenas ir cēlušās par 1,3%, kas gada laikā tās ir paaugstinājušas par 16,7%.
Pēc A.Vilka teiktā, patlaban ir iezīmējušies pāris galvenie inflācijas dzinēji - tabaka, pārtikas cenas un sabiedriskā ēdināšana, maksājumi par mājokli. Ja tabakas cenu ietekme mazināsies, tad mājokļa izdevumi tuvākajā laikā pieaugs dēļ siltumenerģijas, elektrības un gāzes cenu pacelšanas. Daudz neskaidrāka būs situācija ar pārtikas cenām un ēdināšanas pakalpojumiem. „Pārtikas cenām būs tendence pieaugt, par argumentiem minot izmaksu sadārdzināšanos Latvijā un pasaulē, un krist, ņemot vērā pircēju plānākos maciņus. Lai gan statistikā vēl nevar redzēt tendenci samazināties dažādu citu preču pirkšanai un pakalpojumu izmantošanai, tendence tam ir izteikta, kas galu galā parādīsies šo pozīciju cenu kritumā jau tuvākajā laikā,” prognozēja AVilks. Pēc viņa prognozēm, inflācija turpinās augt līdz maijam, jūnijam, bet pēc tam ikmēneša pieaugums būs mazāks nekā pērn. "Tomēr, ņemot vērā gada pirmo mēnešu ļoti augsto inflācijas līmeni, mēs paaugstinām gada vidējās inflācijas prognozi līdz 13,8%. Tajā pat laikā paliekam pie viedokļa, ka gada beigās gada inflācija varētu pietuvoties 10% līmenim, jo neadekvāti augsta inflācija nav iespējama krītošas ekonomiskā izaugsmes ciklā," skaidro eksperts.
Līdzīgas prognozes ir arī “DnB NORD Bankas” Ekonomisko pētījumu grupas speciālistei Ievai Vējai, kura ir pārliecināta, ka nākamajos mēnešos inflācija var būt vēl augstāka, no aprīļa stājoties spēkā jaunajiem elektroenerģijas tarifiem un gāzes tarifiem lielajiem lietotājiem. Arī pēdējās tendences pasaules tirgos neesot labvēlīgas inflācijas samazināšanai. Krītoties dolāra kursam un fondu tirgiem, arvien lielāku investoru interesi, kur iespējams gūt lielāku peļņu, piesaistījuši preču tirgi. Šādu spekulatīvu investīciju rezultātā pēdējos mēnešos augušas daudzas biržās tirgoto preču cenas - jaunus rekordus ir sasniegušas naftas, degvielas, zelta, platīna, labības, sojas cenas. Vara cena biržās kopš gada sākuma augusi aptuveni par 30%, cukura - par 23%, sudraba - par 39%. Šo cenu pieaugumu pilnībā nenosedz dolāra vērtības samazināšanās un tā var negatīvi ietekmēt inflācijas rādītājus gada otrajā pusē, kad inflācijas līmenim Latvijā, būtiski vājinoties iekšzemes pieprasījumam, vajadzētu sākt samazināties, prognozē eksperte.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka patēriņa cenas Latvijā februārī, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, pieaugušas par 16,7%, tai skaitā precēm gada laikā cenas augušas par 16,7%, bet pakalpojumiem - par 16,5%.
Patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma tempa palielinājumu galvenokārt ietekmēja straujāks nekā pērn cenu kāpums tabakas izstrādājumiem, pienam, sieram un olām, kā arī siltumenerģijas cenu kāpums pretstatā nemainīgām cenām pērn. Lielākā pazeminošā ietekme uz 12 mēnešu pieauguma tempu bija telekomunikāciju pakalpojumiem, kam cenas kritās straujāk nekā pirms gada. Savukārt inflācija februārī, salīdzinot ar janvāri, bija 1,3%, precēm paliekot dārgākām par 1,5%, bet pakalpojumiem sadārdzinoties par 0,9%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām februārī bija cenu kāpumam tabakas izstrādājumiem, siltumenerģijai, kā arī citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem un cenu kritumam telekomunikāciju pakalpojumiem. Salīdzinājumam, pagājušo gadu Latvija noslēdza ar 14,1% inflāciju, kas ir augstākais inflācijas rādītājs pēdējos desmit gados.
