Augusta beigas noslēgsies vairākas fondu programmas, tāpēc līdz tam laikam nozaru ministrijām ir jāparūpējas, lai finansējuma saņēmējiem tiktu izmaksāti visi līdzekļi un tie tiktu atgūti valsts budžetā no Eiropas Komisijas, skaidro īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks.
Salīdzinoši gausā struktūrfondu līdzekļu apguves gaita izsaukusi arī premjera Ivara Godmaņa sašutumu, jo patlaban atsevišķu ministriju pārziņā ir aktivitātes, kurās struktūrfonda līdzekļi finansējuma saņēmējiem nav izmaksāti vēl pat 50% apmērā no kopējā aktivitātē pieejamā. Turpmāk šī jautājuma virzībai tiks pievērsta īpaša uzmanība no valdības vadītāja puses un atbildīgajiem ministriem būs regulāri jāziņo par finansējuma atguves gaitu.
"Eiropas Komisijas nosacījums, ka 2004.-2006.gada ES struktūrfondu līdzekļi izlietojami 2008.gada ietvaros, nozīmē, ka Latvijai pie līdzekļu apguves pabeigšanas šogad jāstrādā ļoti intensīvi. Redzot, cik maz laika palicis projektu pabeigšanai, nav vairs iespējama līdzekļu pārdale ministriju starpā un katrai nozarei ir jāuzņemas atbildība par tā finansējuma pilnīgu apguvi, kas tai ir uzticēts," uzsver N.Broks.
Ministrs gan atzīst, ka jau tagad esot saņemti pirmie signāli par projektiem, kas netiks laikus pabeigti, kas nozīmē, ka par tiem Latvija nevarēs saņemt finansējumu no ES. Kā piemērs tiek minēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas secinātais, ka daļu struktūrfondu finansējumu nebūs iespējams apgūt ministrijas pārziņā esošajā struktūrfonda aktivitātē publisko interneta pieejas punktu izveides atbalstam.
Līdz šim oficiāli apkopotā informācija liecina, ka no 2004.-2006.gada plānošanas perioda pieejamajiem ES fondu līdzekļiem līdz pērnā gada beigām finansējuma saņēmējiem bija izmaksāti 276,8 miljoni latu jeb 63% no kopējā pieejamā finansējuma. Šī gada pirmajos mēnešos šis rādītājs ir palielinājies.
Vislielākais maksājumu pieaugums pērnā gada ceturtajā ceturksnī bijis vērojams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektos - attiecīgi par 13,3 un 10,5 procentu punktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Līdz ceturtā ceturkšņa beigām ERAF projektu īstenotājiem izmaksāti 145,3 miljoni latu jeb 54,1%, bet ESF projektu īstenotājiem - 59,2 miljoni latu jeb 66,2% no attiecīgā fonda kopējā piešķīruma. Savukārt Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) projektos izmaksāti 56,8 miljoni latu jeb 88% un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI) projektos - 15,5 miljoni latu jeb 90,4% no pieejamā fonda finansējuma. Līdz pērnā gada beigām Eiropas Komisijā deklarēti struktūrfondu izdevumi 261,7 miljonu latu apmērā, kas veido 59,5% no kopējā valstij piešķirtā finansējuma.
Kā uzsvēris N.Broks, ELVGF un ZVFI ietvaros atmaksāto līdzekļu apjoms sasniedzis attiecīgi 50,8 miljonus latu jeb 78,7% no kopējā pieejamā finansējuma un 12,8 miljonus latu jeb 74,9% no kopējā fonda finansējuma. Līdz ar to ievērojami samazinājusies arī starpība starp Eiropas Komisijas deklarētajiem struktūrfondu līdzekļiem un komisijas veiktajām atmaksām, kas pagājušajā gada beigās bija deviņi miljoni latu. Salīdzinājumam – vēl pērnā gada septembra beigās šī starpība bija 60,4 miljoni latu.
Ar ES fondu apguvi nedaudz raitāk sokas Igaunijā
No iepriekš piešķirtajiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem visās trīs Baltijas valstīs projektiem piesaistīts viss pieejamais finansējums, tomēr visvairāk līdzekļu finansējuma saņēmējiem līdz šim izmaksājusi Igaunija.
N.Broks gan neuzskata, ka Igaunija būtu izceļama kā veiksmīgāka fondu apguvēja. Visās trijās Baltijas valstīs šis process norit apmēram vienādi, kādā aktivitātē labāk sokas vienai valstij, bet kādā citā – otrai.
Salīdzinot piešķirtā struktūrfondu finansējuma apguvi var secināt, ka līdz pērnā gada beigām finansējuma saņēmējiem visvairāk līdzekļu izmaksāti Igaunijā - 73,8% no kopējā pieejamā struktūrfondu finansējuma. Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir līdzīgs - Latvijā finansējuma saņēmējiem izmaksāti 63%, bet Lietuvā 61,7% no valstīm pieejamā finansējuma. Pēc N.Broka teiktā, nu šie rādītāji esot vēl vairāk izlīdzinājušies. Līdz pērnā gada beigām arī vislielākais no Eiropas Komisijas valsts budžetā atmaksātais finansējuma apjoms bijis Igaunijā, kur valsts budžetā atmaksāti 79,4% no kopējā finansējuma. Tam seko Latvija ar atmaksām valsts budžetā 73,5% apmērā. Savukārt Lietuvas valsts budžetā atmaksāti 66,7% no kopējā pieejamā finansējuma.
Jaunajā plānošanas perioda uzsākšanai vēl jāpieņem 150 noteikumi
Lai uzsāktu jaunā plānošanas perioda 2007.-2013.gadam piešķirto vairāku miljardu latu apgūšanu, valdībai kopumā būs jāpieņem 150 noteikumi, kas regulēs aktivitāšu ieviešanas nosacījumus. Vērtējot esošo situāciju, N.Broks secina, ka ministrijas joprojām kavējas ar laicīgu normatīvu izstrādi jaunā Eiropas Savienības fondu perioda aktivitāšu uzsākšanai. "Lai gan ES fondu uzraudzības komiteja 2007.-2013.gada programmēšanas periodam apstiprinājusi jau 86 struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitāšu vērtēšanas kritērijus, kas ir vairāk nekā puse no jaunajā periodā plānotajām aktivitātēm, nozaru ministrijas nav gatavas iepriekš plānotajam tempam pilnu aktivitāšu apguves nosacījumu izstrādē," uzsvēris ministrs.
Ņemot vērā esošo situāciju, valdība iepriekš nolēma, ka paredzēto 65 Ministru kabineta noteikumu vietā līdz 31.martam tiks izstrādāti 34.
Līdz februāra sākumam valdībā apstiprināti seši 2007.-2013.gada ES fondu aktivitāšu noteikumi, bet 22 aktivitāšu noteikumi izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē, bet projektu pieņemšana norit jau vienā aktivitātē, esošo situāciju skaidro N.Broks.
ES fondu atbalsta nosacījumu izstrāde norit divos soļos - sākotnēji ES fondu uzraudzības komiteja saskaņo projektu vērtēšanas kritērijus, pēc tam projektu vērtēšanas kritēriji tiek iestrādāti valdības noteikumos, kuri apstiprināšanai valdībā jāvirza atbildīgajām nozaru ministrijām. Tikai pēc tam var "atvērt" atbalsta programmas un projektu pieteicēji iesniegt projektu atbalsta saņemšanai.
