Kā rāda Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes sekretariāta uzraudzībā veikts pētījums, attīstās sadarbība starp privāto un publisko sektoru.
Ir apzināti ekspertu ieteikumi likumdošanas uzlabošanai, ieteikumi sadarbības veicināšanai, izpratnes veidošanai.
Komunikācijas uzlabošanai starp valsts iestādēm un informācijas pieprasītājiem tiek veidotas tā dēvētās “vienas pieturas aģentūras”. Sadarbību ar informācijas pieprasītājiem atvieglo iespēja personai griezties vienā informācijas centrā, kurā strādājošie pārzina iestādes uzbūvi, zina, kam adresēt jautājumu, un ir gatavi sniegt palīdzību. Tādējādi iespējams izvairīties no “staigāšanas no viena kabineta uz otru”, tā vietā tiek veidota centralizēta informācijas pieprasījumu pieņemšanas vieta, un informācijas pieprasītājam ir iespēja jebkurā laikā noskaidrot pieprasījuma statusu.
Kā rāda pētījums, visgrūtāk piekļūt juridiskās un administratīvās jomas informācijai, savukārt visvieglāk ir iegūt meteoroloģiskas un ģeogrāfiskas dabas informāciju.
Visaugstākais konkurences līmenis ir biznesa informācijai. Juridiskajai un administratīvajai informācijai, pārvarot valodu barjeru, ir liels potenciāls starptautiskajā tirgū. Visspecifiskākā ir meteoroloģiskā informācija, jo tās piegāde jānodrošina, kamēr tā ir aktuāla.
Starpvalstu līmenī visplašāk atkalizmantošanā iesaistīta ir transporta informācija. Visām publiskā sektora informācijas jomām ir kopīga iezīme, ka to pielietojums un vērtība ceļas, pieaugot atkalizmantotāja zināšanām un spējai izmantot kvalitatīvu statistiku biznesa organizēšanas un plānošanas procesos.
LV.LV jau rakstīja, ka 2003.gadā ES institūcijas pieņēma direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu. Šogad direktīva tiks no jauna izvērtēta.
Direktīva nosaka informācijas atkalizmantošanas kārtību, tajā skaitā vislielākā ekonomiskā potenciāla informācijai: ģeogrāfiskajai informācijai (kartogrāfiskā informācija, kadastra dati, telpiskie dati/ģeogrāfiskās koordinātes, administratīvās un politiskā iedalījuma robežas, topogrāfiskā informācija, vertikālā griezuma dati); meteoroloģiskajai un vides informācijai; ekonomiskajai un biznesa informācijai; satiksmes plūsmas un transporta informācijai un juridiskajai un sociālajai informācijai.
Lai nodrošinātu direktīvas ieviešanu, izveidots īpašs projekts ePSIplus, kurā piedalās privātie uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes no virknes Eiropas valstu (ES dalībvalstis, kā arī Islande, Norvēģija, Turcija). ePSIplus mērķis ir nodrošināt valsts sektora informācijai labvēlīgu regulējošo, standartu un informācijas pārvaldības ietvaru.
Latviju projektā ePSIplus pārstāv Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts.
Projekts saņēmis EK līdzfinansējumu no programmas eContentplus (2005.–2008.). Kopienas ieguldījums projektā ir 950 tūkstoši eiro. Projekts aizsākās 2006.gada 1.septembrī, un tā darbības laiks ir 30 mēneši.
Projekta dalībnieki ir arī Eiropas Izdevēju federācija, Privāto meteoroloģisko pakalpojumu asociācija PRIMET, Eiropas publiskās pārvaldības institūts (EIPA), Eiropas Pašvaldību un reģionu padome un Eiropas Tiešā mārketinga asociāciju federācija. ePSIplus koordinators ir uzņēmums MDR Partners (Lielbritānija).
Darbs projektā ePSIplus tiek organizēts semināru veidā, piedaloties valsts un privātajam sektoram. Līdztekus notiek daudzi mazāki informatīvi pasākumi.
ePSIplus ietver sekojošas tematiskās jomas: publiskā sektora informācijas juridiskais un regulējošais ietvars, publiskā kultūra informācijas atkalizmantošanā, tās bizness, finansiālā ietekme, publiskā sektora informācijas pārvaldība, standarti un datu kvalitāte.
Šonedēļ 25.janvārī Rīgā notiks ePSIplus Latvijas nacionālā sanāksme, kurā piedalīsies arī citu ES valstu eksperti. Sanāksmes laikā tiks lemts, vai Latvijas gadījumā būtu nepieciešama direktīvas, kādas ir attīstības tendences publiskā sektora informācijas atkalizmantošanā un kādas ir privātā sektora iespējas un konkurence šai jomā.
