Notariāta likuma 301. pants paredz: ja mantinieki nav izteikuši savu gribu pieņemt mantojumu, mantojuma atstājēja kreditori atbilstoši Notariāta likuma 293. panta noteikumiem var iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu (Civillikuma 697. un 698. pants).

Civillikuma 693. pantā ir noteikti termiņi mantojuma pieņemšanai, bet likumos nav noteikts termiņš, kādā pēc personas nāves ir jāuzsāk mantojuma lieta.

Jāņem vērā, ka Civillikuma 697. pants noteic: ja mantojuma atstājēja kreditori vai legatāri prasa, lai mantot aicinātais izteic savu gribu par mantojuma pieņemšanu, tad viņam tā jāizteic notāra noliktajā uzaicinājuma termiņā; ja līdz šā termiņa notecējumam viņš mantojumu neatraida, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis.

Līdz ar to situācijā, kad mantojuma atstājējam ir lieli parādi un mantinieki nevēlas mantot, nav jāgaida brīdis, kad mantojuma atstājēja kreditori uzsāks mantojuma lietu. Mirušā mantiniekiem būtu jāvēršas pie zvērināta notāra, jāparaksta notariāli apliecināts iesniegums par mantojuma atraidīšanu. Saņemot mantošanas iesniegumu, zvērināts notārs uzsāks mantojuma lietu un izsludinās mantojuma atklāšanos. Gadījumā, ja izsludinātajā termiņā mantinieki nepiesakās vai ir atraidījuši mantojumu, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu, sastādot aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, un konstatē, ka manta (ja tāda ir) atzīstama par bezmantinieka mantu un saskaņā ar Civillikuma 416. pantu pieder valstij vai noteiktos gadījumos – pašvaldībai.

Uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēš, izdodot mantojuma apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību vai taisot aktu par mantojuma lietas izbeigšanu.