Atbilstoši Meža likuma 3. panta 4. daļai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kokus cērt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža arī tad, ja lauksaimniecības zemē ieaugušie koki sasnieguši Meža likuma 3. panta 1. daļas 2. punkta kritērijus (koki ieauguši 0,5 hektāru un lielākā platībā, koku vidējais augstums vismaz 5 metri un mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu).

Tātad noteicošais šajā situācijā ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais zemes lietošanas veids.

Vienlaikus jāņem vērā, ka šāda kārtība attiecas tikai uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lauksaimniecības zeme ir vienīgais zemes izmantošanas veids, kur saskaņā ar Meža likuma 3. panta 4. daļu var novākt izveidojušos apaugumu. Ja zeme Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta citādi, piemēram, krūmājs, pārējā zeme vai tamlīdzīgi, tad uz to neattiecas Meža likuma 3. panta 4. daļā noteiktais, un, ja ieaugušie koki sasnieguši Meža likuma 3. panta 1. daļas 2. punkta kritērijus (koki ieauguši 0,5 hektāru un lielākā platībā, koku vidējais augstums ir vismaz 5 metri un mežaudzes šķērslaukums vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu), uz to attiecas Meža likumā noteiktās koku ciršanas mežā prasības un ierobežojumi.

Kārtība koku ciršanai ārpus meža ir Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Noteikumu Nr. 309 3. punktā ir paredzēts, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot gadījumus, kad koku ciršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja (noteikumu Nr. 309 4. punktā uzskaitītie gadījumi) vai Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja (noteikumu Nr. 309 9. punktā uzskaitītie gadījumi).