Parādnieka parādsaistības, ja nekustamā īpašuma ieguvējs tās tieši nav uzņēmies uz sevi, automātiski netiek pārnestas uz nekustamo īpašumu. Proti, Civilprocesa likuma 613.panta trešās daļas 2.punkts noteic, ka tiesa, apmierinot pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu, pieņem lēmumu: neatkarīgi no kreditora piekrišanas – par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi.

Ievērojot to, ja nekustamajam īpašumam būs reģistrēta hipotēka, tiesa lems par šīs hipotēkas dzēšanu un jaunajam nekustamā īpašuma ieguvējam tā nebūs saistoša. Tādējādi, izņemot gadījumus, kad nekustamā īpašuma ieguvējs tieši uzņēmies parādsaistības pārņemt uz sevi, nekustamā īpašuma ieguvējs iegūst nekustamo īpašumu bez apgrūtinājumiem un aizlieguma atzīmēm, kas pirms izsoles bija ierakstītas zemesgrāmatā uz šo nekustamo īpašumu. Turklāt parāda saistību nepārnešana uz jauno nekustamā īpašuma ieguvēju nav atkarīga no parāda lieluma.

Tāpat nekustamā īpašuma ieguvējam nerodas pienākums iepriekšējā īpašnieka vietā segt komunālos parādus.

Vienlaikus Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir zināms, ka AS „Latvijas Gāze” piekopj praksi, ka jaunajam nekustamā īpašuma ieguvējam, ja viņš vēlas pieslēgt nekustamajam īpašumam gāzi, tiek lūgts segt iepriekšējā īpašnieka parādu par patērēto gāzi. Gadījumā ja tas netiek darīts, gāze īpašumam netiek pieslēgta.

Ievērojot to, nekustamā īpašuma ieguvējam ieteicams pirms izsoles sazināties ar AS „Latvijas Gāze”, lai noskaidrotu, vai par nekustamo īpašumu nav izveidojies gāzes parāds un kādā apmērā.