Ja pareizi saprotam no situācijas izklāsta un jautājumiem, tad personai piederēja nekustamais īpašums, kurš ir pārdots. Ienākumu no šī īpašuma pārdošanas persona vēlas ieguldīt funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 34.² punkta nosacījumiem.

Par ienākuma ieguldīšanu funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā var uzskatīt situāciju, kad persona pārdod māju vai dzīvokli – savu vienīgo nekustamo īpašumu, kurš piederējis mazāk par 5 gadiem un 12 mēnešu laikā gūto ienākumu iegulda funkcionāli līdzīga īpašuma iegādei. Arī jauniegādātā nekustamā īpašuma remonta vai celtniecības izdevumi tiek pieskatīti ieguldījumam funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, ja samaksa par tiem veikta 12 mēnešu laikā pēc vienīgā īpašuma pārdošanas. Izdevumus, kas saistīti ar funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem tajā, fiziskā persona apliecina ar samaksu apliecinošiem dokumentiem, piemēram, kvītīm, čekiem, maksājuma uzdevumiem, konta izrakstu, interneta bankas maksājuma uzdevumu. Šie dokumenti ir jāuzglabā vismaz 5 gadus un jāuzrāda pēc pieprasījuma.

Līdz ar to situācijā, kad vienam laulātajam pieder dzīvošanai paredzēts nekustamais īpašums, kurš tiek pārdots, bet jaunais nekustamais īpašums tiek noformēts uz otra laulātā vārda, uzskatāms, ka ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas no jauna ir ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā. Ja ieguldīts viss ienākums, tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Par funkcionāli līdzīgu nekustamo īpašumu mājai ar zemi vai dzīvoklim var uzskatīt arī apbūves zemes iegādi, uz kuras būvē māju.

Lai saņemtu detalizētu konsultāciju par ienākuma ieguldīšanu funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, aicinām uzdot jautājumu VID, autorizējoties savā EDS kontā.