Konkrēta puse, velosipēda vadītājam pārvietojoties pa ietvi, netiek regulēta, taču jāņem vērā vairākas citas lietas.

Velosipēds ir transportlīdzeklis, un tam būtu jāpārvietojas, izmantojot speciālu veloinfrastruktūru, pa brauktuvi un tikai atsevišķos gadījumos pa ietvi.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 200. pantam velosipēdu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, velosipēdu vadītājiem atļauts:

• braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai, bet tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt šādos gadījumos:
• lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu;
• lai turpinātu braukt izvēlētajā virzienā apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir ne vairāk par divām joslām, ja malējā labā josla ir iekārtota labajam pagriezienam;
• pavadot bērnus, kas jaunāki par 12 gadiem;
• braukt pa nomali, dodot ceļu gājējiem;
• braukt pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama.

Atbilstoši pēdējā punktā minētajam jāņem vērā, ka, braucot pa ietvi, velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji, un, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.

Velosipēdu vadītāji nekādā veidā nedrīkst apdraudēt vai traucēt gājējus. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekš­roka. Braucot pa ietvi vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.