Projekta galvenā hipotēze bija vienkārša: aprites ekonomika nav tikai resursu un atkritumu apsaimniekošana, pārstrāde vai tehniski risinājumi. Tā ir arī cilvēku ikdienas izvēle, attieksme pret lietām un iespēja sadarboties, lai jau esošajiem resursiem piešķirtu jaunu vērtību. Dizaineri, amatnieki, mākslinieki, radošie uzņēmēji un kopienu organizācijas var palīdzēt pašvaldībām rast jaunus veidus, kā veicināt lietu atkārtotu izmantošanu, remontu, resursu koplietošanu un ilgtspējīgākus dzīvesveida paradumus. Tomēr radoša pieeja viena pati neko neatrisinās - nepieciešama gan politikas veidotāju, gan nevalstisko organizāciju, gan uzņēmēju iesaiste.
Mazie eksperimenti - lielākām pārmaiņām pilsētās
Trīs projekta īstenošanas gados sešās pilsētās tika izmēģināti vietējām vajadzībām pielāgoti pilotrisinājumi. Tie aptvēra dažādus jautājumus - no lielgabarīta atkritumu un mēbeļu atkārtotas izmantošanas līdz radošās uzņēmējdarbības attīstībai, kopienu iesaistei un sabiedrības izpratnes veicināšanai.
Pilotprojektu mērķis nebija uzreiz radīt universālu risinājumu visām pilsētām. Tā vietā partneri pārbaudīja neliela mēroga iniciatīvas reālā vidē, iesaistīja iedzīvotājus un izvērtēja, ko iespējams pilnveidot un pārņemt citur.
“Apzināti izvēlējāmies darboties nelielā mērogā, jo tieši tā pilsētas var izmēģināt jaunas pieejas, tās pielāgot un dalīties ar gūtajām atziņām. Festivāls, bibliotēkas dārzs vai mēbeļu atkārtotas izmantošanas pilotprojekts pats par sevi nemainīs pilsētas resursu apriti. Taču katra no šīm iniciatīvām parāda, kā radošums var padarīt aprites ekonomikas izvēles saprotamākas un pieejamākas cilvēkiem. Turklāt šos risinājumus var pielāgot arī citas pilsētas, nesākot visu no nulles,” uzsver Indra Levite, projekta Creative Circular Cities vadītāja.
Rīga: jaunas sadarbības formas aprites ekonomikai
Rīgā projekta ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā radošas pieejas un atkārtoti izmantojami materiāli var palīdzēt veidot ilgtspējīgāku pilsētvidi un stiprināt vietējo kopienu iesaisti.
Viens no redzamākajiem rezultātiem ir pēc Rīgas Enerģētikas aģentūras pasūtījuma veidotais Bolderājas bibliotēkas dārza paviljons, kas tika pabeigts 2026. gada maijā, izmantojot atkārtoti lietotus un pārveidotus materiālus. Vairāk nekā puse izmantoto materiālu bija atgūti vai pielāgoti jaunai izmantošanai. Šī iniciatīva parāda, ka aprites ekonomikas principi var kļūt par praktisku un cilvēkiem saprotamu ikdienas pieredzi, vienlaikus radot vietu kopienas aktivitātēm un sadarbībai. Bibliotēkas paviljons nupat arī saņēmis Latvijas Arhitektūras gada balvas Jaunā Eiropas Bauhaus atzinību.
Nozīmīgs solis aprites ekonomikas attīstībā Latvijā bija arī pirmais Latvijas Aprites ekonomikas forums, kas pulcēja vairāk nekā 350 dažādu iesaistīto pušu pārstāvjus. Projekta pieredze veicinājusi arī radošo industriju nozīmes iekļaušanu Rīgas aprites ekonomikas stratēģijā līdz 2040. gadam.
Rīgas pieredze apliecina, ka pāreja uz aprites ekonomiku nav tikai tehnoloģiju vai infrastruktūras jautājums. Tā ir arī iespēja veidot jaunas sadarbības formas starp pašvaldību, radošo sektoru, organizācijām un iedzīvotājiem.
No atsevišķām iniciatīvām līdz ilgtermiņa pārmaiņām
Projekta noslēgumā, izvērtējot paveikto, tika uzsvērts, ka ar iedzīvotāju vēlmi rīkoties ilgtspējīgāk vien nepietiek. Nepieciešama arī atbilstoša infrastruktūra, pieejami pakalpojumi, pašvaldību atbalsts un politiskie instrumenti, kas padara aprites ekonomikas izvēles ērtas un praktiski īstenojamas. Tikpat svarīgi ir iesaistīt radošo sektoru jau risinājumu izstrādes sākumā, atzīstot tā profesionālo ieguldījumu un nodrošinot ilgtspējīgus sadarbības un finansēšanas modeļus.
Viens no projekta nozīmīgajiem rezultātiem ir aprites ekonomikas politikas ceļvedis, kurā apkopoti priekšlikumi atbalstošākas politikas un sistēmisku risinājumu veidošanai. Projekta ietvaros tika izmēģināta arī pirmskomercializācijas iepirkuma pieeja, lai attīstītu risinājumus, kas iedzīvotājiem atvieglotu piekļuvi aprites ekonomikas pakalpojumiem.
“Šādi projekti parāda, cik daudzslāņaina ir aprites ekonomika. Nav vienas pieejas vai viena pasākuma, kas mainītu mūsu attieksmi pret materiāliem un apritīgumu. Ir nepieciešama visu līmeņu iesaiste — politikas veidotāju, uzņēmēju, radošo nozaru pārstāvju, nevalstisko organizāciju un arī pašu iedzīvotāju ikdienas paradumu līmenī. Tomēr paliek viens būtisks jautājums: kā nodrošināt ilgtermiņa finansējumu aprites ekonomikas iniciatīvām, īpaši tad, ja politikas līmeņa pārmaiņu ieviešana prasa laiku? Ilgtspējīgi finansēšanas modeļi vēl ir jāattīsta. Tas noteikti varētu būt nākamā projekta temats,” norāda Maija Krastiņa, biedrības Zero Waste Latvija biedre un aprites ekonomikas eksperte.
Par projektu
Creative Circular Cities (CCC) ir Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam projekts, kas tika īstenots no 2023. gada novembra līdz 2026. gada oktobrim. Tā mērķis bija veicināt pāreju uz aprites ekonomiku vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares, uzņēmumus, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un iedzīvotājus. Projekts tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Vairāk informācijas: https://www.creativecircularcities.com.
