Gandrīz katrā trešajā vienotā krīzes un atbalsta tālruņa 116123 konsultācijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos parādījusies vientulības tēma. Taču Pasaules psihiskās veselības dienā biedrība “Skalbes” aicina uzmanību pievērst ne tikai vientulības izplatībai, bet tam, kas aiz tās slēpjas. Jaunākie konsultāciju dati rāda – vientulība bieži pastāv līdzās satraukumam, depresīvam stāvoklim un izmisumam, bet arvien biežāk tā tiek fiksēta arī situācijās, kad cilvēks jau nonācis akūtā krīzē.
No 2026. gada janvāra līdz septembrim tālrunī 116123 sniegtas gandrīz 11 tūkstoši konsultāciju, un 3014 konsultācijās ir fiksēta vientulības tēma. Arī gadu iepriekš aina bija līdzīga – 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos no 9631 konsultācijas vientulība tika fiksēta 2783 konsultācijās.
Šie dati rāda, ka vientulība gadu no gada saglabājas viena no būtiskām problēmām, ar kuru cilvēki vēršas pēc emocionālā atbalsta. Taču šogad īpašu uzmanību pievērš ne tikai vientulības biežums, bet arī tas, cik smagās emocionālās situācijās tā parādās.
Arvien biežāk aiz vientulības slēpjas ne tikai sajūta, ka cilvēkam trūkst tuvības vai kāda, ar ko parunāt. Tā parādās līdzās satraukumam, depresīvam stāvoklim, izmisumam, alkohola problēmām un citām grūtībām. Īpaši satraucoši – būtiski pieaudzis to konsultāciju īpatsvars, kurās vientulība fiksēta kopā ar akūtu krīzi.
2025. gada pirmajos deviņos mēnešos akūta krīze tika fiksēta 32,7% konsultāciju ar vientulības tēmu, savukārt 2026. gadā – jau 41,1%. Tas izgaismo būtisku problēmu: vientulība krīzes tālruņa sarunās bieži nav tikai atsevišķa, pārejoša sajūta, bet daļa no daudz sarežģītākas emocionālās situācijas, kurā cilvēkam kļūst arvien grūtāk tikt galā vienam.
Kas patiesībā slēpjas aiz vientulības
Vientulību bieži uztveram ļoti burtiski – kā fizisku atrašanos vienatnē, sociālo kontaktu trūkumu vai situāciju, kad cilvēkam nav ģimenes, partnera vai draugu. Taču krīzes tālruņa konsultācijas rāda daudz sarežģītāku ainu. Cilvēks var nebūt viens, bet justies dziļi vientuļš.
Viņam var būt attiecības, ģimene, darba kolektīvs un cilvēki, ar kuriem ikdienā sarunāties, bet vienlaikus var nebūt sajūtas, ka ir kāds, kuram iespējams uzticēt savas grūtības, kurš spēj uzklausīt un pie kura var vērsties pēc emocionāla atbalsta.
2026. gada krīzes tālruņa konsultācijās, kurās fiksēta vientulība, 70,8% gadījumu vienlaikus parādījies satraukums vai nemiers. Vairāk nekā pusē jeb 51,6% fiksēta arī psihiska saslimšana, 45,5% – depresīvs stāvoklis, 38,5% – apjukums vai izmisums, bet 30,4% – fiziska saslimšana.
Šie dati nenozīmē, ka vientulība pati par sevi izraisa šīs grūtības vai ka visiem cilvēkiem tās attīstās vienādi. Taču tie parāda, cik bieži vientulības sajūta krīzes tālruņa sarunās ir daļa no daudz plašākas emocionālās slodzes.
“Pētījumi rāda, ka krīzē viens no sarežģītākajiem soļiem var būt tieši palīdzības lūgšana. Cilvēku var pavadīt sajūta, ka viņš ar savām grūtībām apgrūtinās citus, bet ilgstoša vientulība un bezcerība var vēl vairāk mazināt pārliecību, ka situāciju iespējams mainīt. Tāpēc ir svarīgi atcerēties – palīdzības lūgšana nav vājuma pazīme, bet pirmais solis drošības sajūtas atgūšanai,” uzsver biedrība “Skalbes”.
Vientulība neeksistē atrauti no cilvēka dzīves
Krīzes tālruņa konsultāciju dati rāda arī to, ka aiz emocionālās vientulības bieži atrodas pavisam konkrētas dzīves grūtības.
Šī gada konsultācijās ar vientulības tēmu 23,1% gadījumu fiksētas problēmas attiecībās ar citiem cilvēkiem, 20,1% – alkohola problēmas, 18% – finansiālas grūtības, 13,2% – problēmas ar partneri, bet 12,3% – problēmas attiecībās ar radiniekiem.
Sarunās parādās arī vardarbība, darba zaudēšana vai citas ar nodarbinātību saistītas grūtības, kā arī dzīvesvietas problēmas.
Tādēļ vientulība var būt tikai viena daļa no daudz sarežģītākas situācijas. Attiecību sarežģījumi, veselības problēmas, vardarbība, atkarība vai citas ilgstošas grūtības var veicināt cilvēka emocionālu norobežošanos. Savukārt, ilgstoši paliekot vienam ar savām grūtībām, var pastiprināties trauksme, nomāktība, bezcerības un izmisuma sajūta. Tieši tādēļ būtiski palīdzību meklēt, pirms situācija sasniegusi galēju krīzes punktu.
Vīriešu un sieviešu vientulība krīzes sarunās izskatās atšķirīgi
Biedrības “Skalbes” dati izgaismo arī būtiskas atšķirības starp sieviešu un vīriešu konsultācijām, kurās parādās vientulības tēma.
Sieviešu konsultācijās īpaši izteikta ir emocionālā slodze. 75,5% konsultāciju ar vientulības tēmu fiksēts satraukums vai nemiers, 55,3% – psihiska saslimšana, 48,3% – depresīvs stāvoklis, 43% – apjukums vai izmisums, bet 34,5% – fiziska saslimšana.
Arī vīriešu konsultācijās bieži parādās satraukums vai nemiers – 65,2%, psihiska saslimšana – 47,5%, un depresīvs stāvoklis – 42,1%.
Taču īpaši izteikta atšķirība redzama saistībā ar alkohola problēmām. 36,3% vīriešu konsultāciju, kurās fiksēta vientulība, parādās arī alkohola problēmas. Sieviešu konsultācijās šis rādītājs ir 7,2%.
Atšķirība redzama arī pašnāvības riska pazīmēs. Tās fiksētas 26,5% vīriešu konsultāciju ar vientulības tēmu, kamēr sieviešu konsultācijās – 18,8%.
Starptautiskie pētījumi par vīriešu pašnāvību riskiem un palīdzības meklēšanu rāda, ka vīriešiem nozīmīgs šķērslis var būt izteikta pašpaļāvība un priekšstats, ka ar grūtībām jātiek galā pašiem. Pētījumos lielāka gatavība meklēt neformālu atbalstu saistīta ar zemāku jaunu pašnāvības domu iespējamību, savukārt pašpaļāvība bieži minēta kā šķērslis profesionālas palīdzības izmantošanai.
Šis konteksts palīdz labāk saprast arī “Skalbes” datus: vīriešu konsultācijās, kurās fiksēta vientulība, daudz biežāk nekā sieviešu konsultācijās vienlaikus parādās alkohola problēmas – 36,3% pret 7,2% – un biežāk tiek fiksētas arī pašnāvības riska pazīmes – 26,5% pret 18,8%. Šie dati neļauj secināt par cēloņsakarību, taču tie norāda, cik svarīgi vīriešu auditorijai normalizēt palīdzības meklēšanu un piedāvāt viegli sasniedzamus, anonīmus atbalsta veidus.
“Psiholoģijas pētījumi un mūsu krīzes tālruņa pieredze rāda, ka vientulība var darboties kā savdabīgs slazds. Nonākot akūtā krīzē, cilvēka emocionālie resursi nereti ir izsīkuši, un var rasties bailes kļūt par apgrūtinājumu citiem. Rezultātā tā vietā, lai vērstos pēc palīdzības, cilvēks vēl vairāk noslēdzas sevī. Īpaši būtiski tam pievērst uzmanību vīriešu vidū – mūsu dati rāda, ka vīriešu konsultācijās, kurās parādās vientulība, ievērojami biežāk tiek fiksētas arī alkohola problēmas un pašnāvības riska pazīmes. Tāpēc tālrunis 116123 ir droša, bezmaksas un anonīma pirmā pietura – vieta, kur nav jābaidās no nosodījuma un kur pirmo soli pēc palīdzības var spert arī tad, ja šķiet, ka ar savām grūtībām negribas apgrūtināt citus,” uzsver krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” speciāliste.
Par 38% vairāk konsultāciju, kur vientulība sastopas ar alkohola problēmām
Vēl viena izmaiņa, kas redzama krīzes tālruņa datos, ir alkohola problēmu pieaugums konsultācijās ar vientulības tēmu. 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos alkohola problēmas tika fiksētas 448 konsultācijās, kurās bija atzīmēta arī vientulība. Šī gada attiecīgajā periodā šādu konsultāciju bija jau 620.
“Daļai vīriešu joprojām ir grūti atzīt, ka ar visu nav jātiek galā vienam. Ja vientulībai pievienojas alkohola lietošana, izmisums vai pašnāvības risks, palīdzības meklēšanu nedrīkst atlikt līdz brīdim, kad situācija kļūst nepanesama. Anonīms zvans uz 116123 var būt pirmais drošais solis – nav jāzina, kā pareizi izstāstīt notiekošo, pietiek sākt sarunu,” uzsver biedrība “Skalbes”.
Kā saprast, ka vientulība vairs nav tikai pārejoša sajūta
Vientulība pati par sevi ir cilvēciska pieredze, ko dažādos dzīves posmos var piedzīvot ikviens. Tā var parādīties pēc attiecību pārtraukuma, tuva cilvēka zaudējuma, pārcelšanās, darba maiņas, konflikta, slimības vai citām dzīves pārmaiņām.
Tomēr uzmanība jāpievērš brīdim, kad vientulība kļūst ilgstoša un sāk ietekmēt cilvēka ikdienu.
Par nepieciešamību pēc papildu atbalsta var liecināt tas, ka cilvēks arvien vairāk izvairās no kontaktiem ar citiem, pārtrauc darīt lietas, kas agrāk sagādāja prieku, ilgstoši jūtas nomākts vai trauksmains, piedzīvo bezcerību vai izmisumu, sāk biežāk lietot alkoholu vai citas vielas, viņam kļūst grūti rūpēties par sevi un pildīt ikdienas pienākumus.
Īpaši nopietni jāuztver situācijas, kad cilvēks sāk runāt par to, ka neredz dzīvei jēgu, jūtas kā slogs citiem, saka, ka citiem bez viņa būtu labāk, atvadās, runā par nāvi vai pašnāvību.
Ko darīt, ja vientulība bloķē spēju lūgt palīdzību
Vientulība var radīt paradoksu: jo vairāk cilvēkam vajadzīgs atbalsts, jo grūtāk var būt to palūgt. Krīzē var rasties bailes kļūt par apgrūtinājumu citiem, kauns vai pārliecība, ka savas problēmas jāatrisina pašam. Ilgstoši paliekot vienam ar šīm sajūtām, var nostiprināties bezcerība un doma, ka nekas vairs nemainīsies.
Tuviniekiem šādā situācijā nevajadzētu gaidīt, līdz cilvēks pats vērsīsies pēc palīdzības. Pirmais solis var būt vienkāršs, iejūtīgs un nevērtējošs jautājums: “Kā tu patiesībā jūties?” Savukārt pašam cilvēkam svarīgi atcerēties, ka palīdzības lūgšana nav vājuma signāls. Vienotais krīzes un atbalsta tālrunis 116123 ir paredzēts arī tam starpposmam, kad nav spēka vai vēlmes savas sajūtas skaidrot pazīstamiem cilvēkiem. Saruna ir anonīma, bezmaksas un pieejama visu diennakti.
Šādās situācijās nav jāgaida, līdz cilvēks pats palūgs palīdzību. Dažreiz svarīgākais jautājums ir vienkārši: “Ko es varu darīt Tavā labā?”
Pamanot, ka tuvinieks arvien vairāk norobežojas, kļūst nomākts vai mainās viņa uzvedība, nav nepieciešamas profesionālas zināšanas, lai sāktu sarunu.
Svarīgi ir pajautāt, kā cilvēks jūtas, un dot viņam iespēju atbildēt bez nosodījuma, steigas vai tūlītēja mēģinājuma piedāvāt risinājumu.
Tādas frāzes kā “Tev taču viss ir labi”, “Saņemies”, “Citiem ir vēl grūtāk” vai “Tev vienkārši vairāk jāiet cilvēkos” var likt cilvēkam vēl vairāk noslēgties. Dažkārt daudz nozīmīgāks ir vienkāršs: “Es redzu, ka Tev pēdējā laikā ir grūti. Es esmu šeit un varu Tevi uzklausīt.”
Ja nav neviena, ar ko parunāt, ja vientulība kļuvusi smaga vai šķiet, ka ar notiekošo vairs nav iespējams tikt galā vienatnē, pēc emocionāla atbalsta var vērsties arī krīzes tālrunī. Vienotais krīzes un atbalsta tālrunis 116123 ir pieejams visu diennakti un atbalsts ir bezmaksas un anonīms.
Vientulība un vienatne nav viens un tas pats. Vientulība ir sāpīga emocionāla pieredze, kurā trūkst tuvības, piederības vai droša kontakta ar citiem, savukārt vienatne var kļūt par atelpas, miera un sevis atgūšanas telpu. Lai no sāpīgas vientulības nonāktu līdz spējai mierīgi būt ar sevi, būtiska ir drošības sajūta – apziņa, ka grūtā brīdī ir kāds, pie kura vērsties, un ka cilvēks netiks nosodīts.
Tas nozīmē arī atdalīt vienatni no noraidījuma: būt vienam nenozīmē būt nevērtīgam vai pamestam. Nozīmīga ir spēja pret sevi izturēties ar līdzjūtību un sapratni, taču smagu vientulību ne vienmēr iespējams pārvarēt tikai paša spēkiem. Saruna ar otru cilvēku var kļūt par drošu tiltu, kas palīdz mazināt trauksmi un atgūt sajūtu, ka pār savu dzīvi atkal iespējams valdīt.
“Mūsu mērķis nav panākt, lai cilvēks nekad dzīvē nebūtu viens. Būt vienatnē ir dabiski un bieži vien pat nepieciešami, lai atgūtu spēkus. Taču robeža starp stindzinošu vientulību un dziedinošu vienatni ir drošības sajūta. Tiklīdz cilvēks zina, ka grūtā brīdī viņam ir kur vērsties un viņš netiks nosodīts, palikšana vienatnē no ciešanām var pārvērsties par mieru. Krīzes tālrunis 116123 ir šeit, lai palīdzētu atrast šo drošības sajūtu,” uzsver biedrība “Skalbes”.
Par krīžu un konsultāciju centru “Skalbes”
1997. gadā sadarbībā ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem tika izveidots pirmais krīžu tālrunis un biedrība “Skalbes”, lai sniegtu psiholoģisko un emocionālo atbalstu tiem, kas nonākuši grūtībās. Toreiz sabiedrībā norisinājās ievērojamas sociālās un emocionālās pārmaiņas, un daudzi cilvēki palika vieni ar savām problēmām. “Skalbes” tika izveidotas, lai reaģētu uz šo vajadzību, piedāvājot palīdzību tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Laika gaitā “Skalbes” kļuvušas par vienu no vadošajām organizācijām, kas sniedz psiholoģisko atbalstu ikvienam. Organizācijas komandā strādā kvalificēti psihologi, sociālie darbinieki un brīvprātīgie, kas sniedz emocionālu palīdzību. Kopš 1997. gada darbojas vienots krīžu tālrunis, savukārt no 2021. gada 1. jūlija visā Eiropas Savienībā – darbojas tālruņa numurs 116123, kas ir bezmaksas un pieejams visu diennakti. Atbalsts tiek sniegts latviešu, angļu un krievu valodā, nodrošinot palīdzību arī tiem, kas īslaicīgi uzturas Latvijā. Šo 28 gadu laikā uzkrāta pieredze, atbildot uz vairāk nekā 265 000 zvaniem.
Par datiem
Biedrības “Skalbes” apkopotā statistika attiecas uz vienotā krīzes un atbalsta tālruņa 116123 konsultācijām un konsultāciju reģistrā fiksētajām tēmām laika periodā no 2025. un 2026. gada janvāra līdz septembrim. Dati nav reprezentatīvi Latvijas iedzīvotāju kopumam, un no tiem nevar izdarīt secinājumus par vientulības, psihiskās veselības grūtību vai citu problēmu izplatību Latvijas sabiedrībā kopumā. Viens cilvēks var būt saņēmis vairākas konsultācijas, savukārt vienā konsultācijā var būt fiksētas vairākas tēmas. Norādītie procenti raksturo tēmu sastopamību reģistrētajās konsultācijās, nevis unikālu cilvēku īpatsvaru.
