Naftas un degvielas, it īpaši dīzeļdegvielas cenu dinamika ir viens no aktuālākajiem diskusiju tematiem ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā, jo dīzeļdegvielas cena Latvijā šā gada septembrī sasniedza vēsturiski augstāko līmeni. Līdzīga situācija ir vērojama lielākajā daļā Eiropas valstu. Šā gada septembrī vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās bija 2,077 eiro/l, gada laikā palielinoties par 39,1%. Savukārt 95. markas benzīna cena bija 1,937 eiro/l, gada laikā palielinoties par 29,5%.
Svarīgi atzīmēt, ka tā ir vidējā cena mēneša griezumā, kura balstās uz pilona cenām un tiek reģistrēta tikai četras reizes mēnesī jeb vienu reizi nedēļā. Jāņem vērā, ka degvielas cenas ir dinamiskas un var mainīties katru dienu. Līdz ar to atsevišķās septembra dienās atsevišķās degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegviela maksāja krietni dārgāk nekā 2,077 eiro/l. No otras puses, šie dati atspoguļo pilona cenas un neņem vērā tirgotāju reklāmas kampaņas un lojalitātes programmas, kas ļauj degvielu iegādāties lētāk. Tomēr tas nemaina secinājumu, ka degvielas cenas ir ļoti augstas.
Augsto degvielas cenu otrreizējās kārtas ietekme uz pārējām precēm un pakalpojumiem pašlaik ir ierobežota. Tomēr, ņemot vērā, ka naftas cenas un dīzeļdegvielas cenas biržā saglabājas ļoti augstas, nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā degvielas cenas Latvijā varētu būtiski mazināties. Tas nozīmē, ka netiešā ietekme sāks atspoguļoties arī pārējo preču un pakalpojumu cenās.
Brent markas jēlnaftas nākotnes līgumu cena šā gada oktobra pirmajā nedēļā stabili turas nedaudz virs 100 ASV dolāriem par barelu, kas apliecina, ka nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā degvielas cenas varētu būtiski mazināties. No ģeopolitiskā skatpunkta, ņemot vērā militārās konfrontācijas turpināšanos Persijas līča reģionā, arī nav signālu par iespējamu pamieru.
Lai mazinātu degvielas cenas, no šā gada 1. oktobra līdz gada beigām tika samazināta akcīzes nodokļa likme benzīnam un dīzeļdegvielai. Attiecībā uz dīzeļdegvielu jānorāda, ka tas ir jau otrais akcīzes nodokļa likmes samazinājums kopš šā gada aprīļa. Ja degvielas tirgotāji nodokļa samazinājumu pilnībā pārnes uz mazumtirdzniecības cenām, degvielas cenai vajadzētu samazināties aptuveni par 8 centiem litrā.
Šajā kontekstā ir svarīgi pieminēt Konkurences padomes secinājumus par akcīzes nodokļa pagaidu samazinājuma ietekmi uz dīzeļdegvielas cenām 2026. gada pirmajā pusgadā. Tika secināts, ka akcīzes nodokļa likmes samazinājumam, kas stājās spēkā šā gada 1. aprīlī, bija izmērāma un būtiska ietekme uz degvielas cenu, tomēr tā ietekme nebija pilnībā pārnesta uz cenu bez atlaidēm. No 8,6 centiem litrā potenciālā cenas samazinājuma saistībā ar samazināto dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmi patērētāju dīzeļdegvielas cenās atspoguļojās aptuveni 58–64% no nodokļa samazinājuma. Pašlaik ir pāragri novērtēt oktobrī veiktā akcīzes nodokļa likmes samazinājuma ietekmi uz degvielas cenām, bet, visticamāk, ietekme nebūs pilnā apjomā pārnesta uz mazumtirdzniecības cenām.
Energoresursu cenu kāpumu nedaudz mazina pārtikas cenu kritums. Kopš šā gada aprīļa Latvijā ir fiksēta pārtikas deflācija. Šā gada septembrī pārtikas cenas gada izteiksmē samazinājās par 4,8%. Pozitīvi vērtējams, ka pārtikas cenu kritums fiksēts praktiski visās pārtikas grupās, nevis tikai tajās pārtikas grupās, kurām no šā gada 1. jūlija stājās spēkā samazinātā PVN likme (maize, piens, mājputnu gaļa un olas). Sagaidāms, ka arī turpmākajos šā gada mēnešos pārtikas cenas gada izteiksmē turpinās uzrādīt deflāciju.
Tomēr, raugoties uz nākamo gadu, visticamāk, neizdosies izvairīties no pārtikas cenu kāpuma. To ietekmēs augstās naftas un gāzes cenas, kas ir nozīmīgas izmaksu komponentes pārtikas audzēšanā, pārstrādē un loģistikā. Papildus tam militārā darbība Melnajā jūrā, kas apgrūtina Ukrainas un Krievijas graudaugu eksportu, arī varētu negatīvi ietekmēt pasaules pārtikas cenas, ņemot vērā šo valstu nozīmīgo lomu pasaules graudaugu eksportā. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka neapstrādāto pārtikas izejvielu cenas palielinās, bet septembrī indeksa vērtība sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada nogales, būtiski palielinoties graudaugu, eļļas un cukura cenām.
Sagaidāms, ka inflācija šā gada atlikušajos mēnešos saglabāsies virs 3%. Ja degvielas cenas būtiski nemazināsies, kā arī ņemot vērā augstākus siltumenerģijas tarifus jaunajā apkures sezonā, inflācija gada beigās varētu pietuvoties arī 4% līmenim.
