“Ne vienmēr atteikšanās no citas valsts pilsonības ir atkarīga tikai no paša cilvēka rīcības. Esam saskārušies ar gadījumiem, kad persona ir izpildījusi visas likumā noteiktās prasības, taču ārvalsts iestāžu darbības dēļ process ieilgst. Nav taisnīgi, ka šādos gadījumos cilvēks riskē zaudēt Latvijas pilsonību apstākļu dēļ, kurus viņš nevar ietekmēt,” iepriekš norādīja atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Grozījumi paredz iespēju atlikt Latvijas pilsonības atņemšanu, ja persona ir uzsākusi atteikšanos no citas valsts pilsonības, ar kuru dubultpilsonība nav pieļaujama, un izpildījusi visas no tās objektīvi sagaidāmās darbības atteikšanās procesa virzīšanai.
Ja cita valsts nepamatoti atteikusies pieņemt personas atteikšanos no pilsonības vai trīs gadu laikā nav pieņēmusi lēmumu par atteikšanos no pilsonības, persona varēs lūgt Ministru kabinetam atļauju saglabāt Latvijas pilsonību.
Likumprojekts vienlaikus paredz novērst iespēju šo regulējumu izmantot negodprātīgi. Latvijas pilsonību varēs atņemt personai, kura pēc atteikšanās procesa uzsākšanas ar savām darbībām apliecinājusi vēlēšanos saglabāt arī citas valsts pilsonību.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.
