Kas cilvēkiem Latvijā šobrīd sniedz drošības un piederības sajūtu? Ģimene un draugi, kaimiņi un vietējā kopiena, uzticēšanās līdzcilvēkiem vai pārliecība, ka grūtā brīdī nepaliksim vieni? Un kas ļauj mums palikt kopā arī tad, kad mūsu pieredzes, uzskati un priekšstati par svarīgo atšķiras? Šī gada Latvijas Dialogu jautājums izvēlēts laikā, kad daudz runājam par sabiedrības spēju būt noturīgai un rīkoties krīzes situācijās. Taču noturību neveido tikai drošības plāni, institūcijas un materiālā gatavība. To ietekmē arī tas, vai uzticamies cits citam, jūtamies piederīgi savai kopienai un valstij un spējam sadarboties ar cilvēkiem, kuri domā citādi.
“Mēs diezgan labi zinām, par ko Latvijā strīdamies, bet daudz mazāk runājam par to, kas mums palīdz sadzīvot un turēties kopā. To nevar noskaidrot, pajautājot tikai ekspertiem vai dažiem sabiedrībā redzamiem cilvēkiem. Tāpēc Latvijas Dialogos gribam šo jautājumu uzdot cilvēkiem visā Latvijā un sadzirdēt pēc iespējas dažādākas pieredzes,” saka Ieva Morica, kustības “dialogi” un Sarunu festivāla LAMPA dibinātāja, Fonda DOTS izpilddirektore.
Latvijas Dialogi notiks Latvijā vēl salīdzinoši mazpazīstamā sarunu formātā – Dialoga apļos. Dialoga aplis nav ne diskusija, ne debates. Tajā nav jāaizstāv sava pozīcija, jāpārliecina citi vai sarunas beigās jānonāk pie kopīgas atbildes. Nelielā 3–10 cilvēku grupā dalībnieki dalās savā pieredzē un mēģina saprast, kā vienu un to pašu jautājumu redz un piedzīvo citi. Katru Dialoga apli vada īpaši sagatavots sarunvedis. Viņa uzdevums nav būt ekspertam vai virzīt sarunu uz konkrētu secinājumu, bet palīdzēt sarunā iesaistīties visiem un radīt iespēju citam citu sadzirdēt arī tad, ja viedokļi atšķiras.
Latvijā jau ir izveidojies aptuveni simts apmācītu sarunvežu loks, un, gatavojoties Latvijas Dialogiem, tas šoruden kļūst vēl plašāks. Rēzeknē nupat sagatavoti vienpadsmit jauni sarunveži, bet oktobrī mācības turpināsies arī Rīgā, Cēsīs un Kuldīgā. Pēc tām sarunveži rīkos Dialoga apļus darbavietās, organizācijās, skolās, vietējās kopienās, draugu lokā un citviet.
Latvijas Dialogos netiks meklēta viena pareizā atbilde uz jautājumu, kas mūs spēcina un satur kopā. Tieši otrādi, svarīgi sadzirdēt pēc iespējas dažādākas cilvēku pieredzes. Katrā Dialoga aplī izskanējušais tiks anonīmi fiksēts, lai pēc vairāk nekā simts sarunām varētu ieraudzīt, kas cilvēku stāstītajā dažādās Latvijas vietās sasaucas un kas atšķiras. Šīs pieredzes un atziņas pēc Latvijas Dialogiem tiks apkopotas kopīgā ziņojumā. Ziņojums ļaus ieraudzīt gan to, kas atkārtojas dažādās sarunās un Latvijas vietās, gan to, kur pieredzes un skatījumi atšķiras. Tas tiks nodots Valsts kancelejai turpmākai izmantošanai publiskās pārvaldes un nozaru politiku veidošanā, līdzās pētījumiem un aptaujām ļaujot sadzirdēt arī cilvēku pašu stāstīto par to, kas viņiem dod spēku, rada piederības sajūtu un palīdz būt kopā ar citiem.
Latvijas Dialogu laikā plānoti vismaz 100 Dialoga apļi. Daļa notiks jau ieplānotās grupās un kolektīvos, bet daļa būs atvērta ikvienam interesentam. Informācija par atvērtajiem Dialoga apļiem un iespējām tajos piedalīties tiks publicēta tuvāk Latvijas Dialogu sākumam vietnē www.latvijasdialogi.lv.
Par Latvijas Dialogiem
Latvijas Dialogi ir jauna ikgadēja iniciatīva, kurā cilvēki visā Latvijā satiekas Dialoga apļos, lai sarunātos par vienu kopīgu, sabiedrībai nozīmīgu tēmu. Tās mērķis ir stiprināt savstarpējo sapratni un dialoga kultūru, lai veidotu Latviju, kurā cilvēki sarunājas, saprotas un sadarbojas.
Latvijas Dialogus rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS kopā ar Valsts kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību, Kultūras ministriju, Latvijas Lauku forumu, Rīgas Apkaimju aliansi, Latvijas Pilsonisko aliansi, Latvijas Bibliotekāru biedrību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citām organizācijām. Latvijas Dialogus 2026. gadā finansiāli atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā. Informatīvie atbalstītāji: TVNET, izdevniecība “Rīgas Viļņi”, DELFI, žurnāls “IR” un digitālās reklāmas aģentūra “DScreens”.
