Rezultāti rāda, ka MI jau ir plaši integrēts akadēmiskajā darbā - vairāk nekā puse respondentu to izmanto vismaz reizi nedēļā, bet 28% to lieto katru dienu. MI visbiežāk tiek izmantots praktiskiem uzdevumiem - tulkošanai, mācību materiālu sagatavošanai, tekstu uzlabošanai un prezentāciju veidošanai. Būtiskākais MI lietošanas ieguvums pasniedzēju skatījumā ir laika ietaupījums, ko norāda gandrīz 80% respondentu. Papildus laika ietaupījumam pasniedzēji norāda, ka MI palīdz pilnveidot mācību materiālus, veicina radošu pieeju studiju procesam un atvieglo administratīvo darbu.
Tomēr līdzās ieguvumiem iezīmējas arī nopietni izaicinājumi. 83% respondentu norāda studējošo kritiskās domāšanas mazināšanās risku, bet vairāk nekā 60% -akadēmiskā godīguma apdraudējumu. Gandrīz 60% akadēmiskā personāla jau ir saskārušies ar situācijām, kad studenti iesniedz mākslīgā intelekta ģenerētus darbus bez izpratnes par to saturu vai nenorādot izmantotos MI rīkus. Tas būtiski apgrūtina objektīvu studējošo snieguma vērtēšanu.
Aptauja arī atklāj vērā ņemamu plaisu starp institucionālajiem risinājumiem un reālo situāciju auditorijās. Ja 43% respondentu norāda, ka viņu pārstāvētajās augstskolās ir izstrādātas vadlīnijas MI izmantošanai, tad 38% nav pārliecināti par to esamību, tāpat daudzi uzsver, ka atbalsts no augstskolas un apmācības par MI izmantošanu studiju procesā ir nepietiekamas vai neregulāras. Secināms, ka daudzās augstskolās vēl ir būtiskas iespējas pilnveidot pasniedzēju atbalstu, apmācības un vadlīnijas MI izmantošanai studiju procesā.
“Viens no mītiem par MI augstākajā izglītībā ir tāds, ka pasniedzēja funkcijas arvien vairāk varētu aizstāt MI un mācības digitālajā vidē. Realitātē MI ietekmē pasniedzēja loma mainās - mūsu kā mācībspēku uzdevums ir ne vien nodrošināt strukturētu un secīgu zināšanu pārnesi, bet arvien lielākā mērā būt par studiju procesa vadītāju, atbalstu studējošajam, mentoru viņa kopējā izaugsmē. Viennozīmīgi mainās arī studiju procesa rezultātu vērtēšana. Šodien pasniedzējam ir jāspēj integrēt daudzveidīgas studējošo zināšanu un prasmju vērtēšanas metodes un formas, lai iegūtu visaptverošu un realitātei atbilstošu vērtējumu,” stāsta projekta eksperte, Biznesa augstskolas “Turība” prorektore studiju un akadēmiskajā darbā, asociētā profesore Evija Kļave.
Skatoties nākotnē, 74% respondentu sagaida, ka MI būtiski mainīs mācīšanas praksi tuvāko piecu gadu laikā. Tas nozīmē ne tikai tehnoloģiju integrāciju, bet arī nozīmīgas izmaiņas pedagoģiskajā darbā - vairāk interaktīvas mācīšanās, personalizēti studiju risinājumi un jaunas pieejas vērtēšanai.
Pētījuma rezultāti apliecina, ka diskusija augstākajā izglītībā vairs nav par to, vai izmantot mākslīgo intelektu, bet gan par to, kā to izmantot atbildīgi, ētiski un ar pievienoto vērtību studiju kvalitātei.
Aptauja veikta Erasmus+ sadarbības projekta EHEAII - “AI in Higher Education” ietvaros, kura mērķis ir izstrādāt risinājumus jēgpilnai mākslīgā intelekta izmantošanai augstākajā izglītībā. Aptaujā piedalījās 453 akadēmiskā personāla pārstāvji no 61 augstākās izglītības iestādes vairāk nekā 20 valstīs.
Projektu finansē Eiropas Savienības ERASMUS+ programma. Vairāk par projektu: https://www.turiba.lv/lv/jaunumi/biznesa-augstskola-turiba-piedalas-starptautiska-aptauja-par-maksligo-intelektu-augstakaja-izglitiba.
INFOGRAFIKA: MĀKSLĪGAIS INTELEKTS AUGSTĀKAJĀ IZGLĪTĪBĀ: KO SAKA PASNIEDZĒJI?
