Prakses piedāvā praktiskus veidus, kā sarežģītus jautājumus risināt cilvēcīgāk, jēgpilnāk un sadarbspējīgāk – sākot ar drošām sarunām komandā un agrīnu sadarbību starp iestādēm līdz pakalpojumu veidošanai no iedzīvotāja pieredzes skatu punkta. Tās palīdz mazināt lieku formālismu, stiprināt uzticēšanos, ātrāk nonākt pie kopīga risinājuma un veidot pakalpojumus, kas ir saprotami un lietojami cilvēkiem, nevis tikai ērti iestādes iekšējam procesam.
Prakses nav gatavas receptes visām situācijām, bet gan darba veidi, ko iestādes var pielāgot savai ikdienai – komandai, starpinstitūciju jautājumiem, pakalpojumiem, procesiem vai stratēģiskiem lēmumiem. Tās var izmantot, lai veidotu jaunus pakalpojumus, pārskatītu esošos procesus, stiprinātu sadarbību starp iestādēm vai risinātu jautājumus, kas ilgstoši “iestrēguši”.
Trīs virzieni pārmaiņām praksē
Deviņas prakses veidotas trīs savstarpēji saistītos virzienos – dialogs, stratēģija un pakalpojumi.
Drošs dizaina dialogs palīdz veidot uzticēšanos, drošāku sarunu kultūru un agrīnu sadarbību – iestādē, starp iestādēm un ar cilvēkiem, kurus konkrētā iecere vai pakalpojums skars nākotnē.
Vizionāra stratēģiju koprade palīdz iestādēm un citām iesaistītām pusēm vienoties par kopīgu virzienu, jēgu un sabiedrisko vērtību, lai stratēģija nebūtu tikai dokuments, bet palīdzētu pieņemt ikdienas lēmumus.
Pakalpojumi dzīves situācijām palīdz paskatīties uz procesiem un pakalpojumiem no cilvēka reālās pieredzes, nevis tikai no iestādes iekšējās loģikas.
Pārmaiņu prakses nav jālieto secīgi. Iestāde var sākt ar to praksi, kas vislabāk atbilst konkrētajai situācijai – vai tā būtu drošas sarunas veidošana komandā, agrīna sadarbība ar citām iestādēm, nākotnes lietotāju iesaiste, stratēģijas iedzīvināšana, kopīga nolūka formulēšana, stratēģisku lēmumu veidošana kopā ar sabiedrību, procesa jēgas pārbaude, dzīves situāciju kartēšana vai pakalpojuma testēšana kopā ar tā lietotājiem.
Kā tapa pārmaiņu prakses
Programma “Dizains kompleksiem birokrātijas izaicinājumiem” norisinājās no š. g. 11. marta līdz 27. maijam. Tās laikā valsts pārvaldes augstākā un vidējā līmeņa vadītāji un eksperti pētīja, kā valsts pārvaldes ikdienā birokrātija pāraug birokrātismā, un meklēja praktiskus veidus, kā šo pieredzi mainīt.
Darbs nesākās ar gataviem risinājumiem, bet ar pieredzes izpēti un sistēmiskā dizaina pieeju. Dalībnieki formulēja izaicinājumus, pārveidoja tos “Kā mēs varētu?” jautājumos, pārbaudīja risinājumu virzienus kopradē un nonāca līdz praktiskiem eksperimentiem, kurus vērtēja pret institucionālo realitāti.
Šajā procesā sākotnējie izaicinājumi pakāpeniski tika sašaurināti un padziļināti – no pieredzes izpētes, pārmaiņu matricai, eksperimentiem līdz deviņām valsts pārvaldes pārmaiņu praksēm. Tās balstās sistēmiskā dizaina, koprades, lietotāju pieredzes izpētes un eksperimentēšanas pieejā.
Katrai praksei ir vienota uzbūve – tā apraksta vērtību, principu, problēmu, uzdevumu, formātu, metodes, nepieciešamo kapacitāti un sagaidāmo ietekmi. Tas nozīmē, ka prakse nav tikai ideja vai metode, bet praktisks pārmaiņu darba modelis, ko var pielāgot konkrētam iestādes, starpinstitūciju sadarbības vai pakalpojuma kontekstam.
Plašāka informācija par pārmaiņu praksēm pieejama šeit.
