Sēdē tika pārrunāti plūdu riski Latvijā 2026. gada pavasarī, īpaši lielo upju baseinos, ko ietekmē sniega un ledus apjoms, kā arī pavasara meteoroloģiskie apstākļi. Iedzīvotāju informēšana un savlaicīga brīdināšana ir galvenais plūdu riska mazināšanas elements. Savukārt valsts un pašvaldību institūcijas ir savlaicīgi sagatavojušās iespējamiem plūdiem.
Iekšlietu ministrijas ziņojumā uzsvērts, ka ir saņemti projektu iesniegumi par 509 no 570 objektiem, par kuriem pašvaldības varēja pieteikties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam, lai pielāgotu telpas patvertņu ierīkošanai. Latvijā ir izvērtēti vairāk nekā 3400 objekti patvertņu izveidei, šobrīd provizoriski nodrošinot patvērumu vairāk nekā 540 tūkstošiem iedzīvotāju. Turklāt Iekšlietu ministrija vēl papildus piesaistījusi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansējumu 27,5 miljonu eiro apmērā Latvijas patvertņu tīkla attīstībai.
Aizsardzības ministrija ziņojumā ir norādījusi, ka kiberdraudu līmenis Latvijā 2025. gadā saglabājās augsts un pieaugošs – kiberuzbrukumi kļuva arvien mērķtiecīgāki, sarežģītāki un ciešāk saistīti ar ģeopolitiskajiem procesiem, īpaši Krievijas karu Ukrainā un Latvijas atbalstu Ukrainai.
Ministru kabineta Krīzes vadības sēde ir galvenais formāts stratēģisku lēmumu pieņemšanai krīžu vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jomā. Tās tiek sasauktas gan valsts aizsardzības un drošības plānošanas dokumentu izskatīšanai, gan mācībām un gatavības pārbaudei, kā arī reālu krīžu situāciju risināšanai. Nākamā Krīzes vadības sēde plānota aprīlī.
