“Ukrainas pieredze rāda, ka jautājums vairs nav par to, vai var tikt izmantoti droni, bet gan, kā mēs varam aizsargāties un mazināt bezpilota lidaparātu radītos draudus. Uzņēmuma izstrādātais prototips ir vēl viens mūsu mērķtiecīgās sadarbības ar aizsardzības industriju rezultāts, un tas, efektīvi un kontrolēti traucējot dronu sakarus, paredz svarīgu infrastruktūras objektu aizsardzību no bezpilota lidaparātu draudiem,” uzsver aizsardzības ministrs A. Sprūds.
Bezpilota lidaparāti bieži izmanto gan radiosakarus saziņai ar operatoru, gan globālās navigācijas satelītu sistēmas, lai orientētos telpā un precīzi pārvietotos. Traucējot šos signālus, drons zaudē vadību, vairs nespēj noteikt savu atrašanās vietu un paveikt misiju.
Izstrādātais radio signālu traucēšanas iekārtas prototips un tā demonstrējums tika organizēts Aizsardzības ministrijas un uzņēmuma “SAF Tehnika” noslēgtā pētniecības un izstrādes līguma “Par bezpilota lidaparātu pretdarbības risinājumu izveidi” ietvaros.
Kā ziņots, Aizsardzības ministrija 2025. gada martā ziņoja par noslēgtiem trīs pētniecības un izstrādes (Research and Development, R&D) līgumiem bezpilota lidaparātu pretdarbības attīstībai, turpinot mērķtiecīgu nacionālo kompetenču un Nacionālo bruņoto spēku spēju stiprināšanu šajā jomā. Pētniecības un izstrādes līgumi pretdronu risinājumu attīstībai noslēgti ar uzņēmumiem “Origin Robotics”, “SAF Tehnika” un “Frankenburg Technologies”. Dažus mēnešus vēlāk līdzīgs līgums tika noslēgts arī ar uzņēmumu “WeMPS”.
Šajos pētniecības un izstrādes līgumos automātiski tiek paredzēta iespēja papildu partneru – uzņēmumu, pētniecības iestāžu, NATO vai ES dalībvalstu, atbilstošu starptautisko organizāciju, kā arī tiem pieejamā līdzfinansējuma avotu vai cita veida resursu – operatīvai iesaistei.
Projektu realizācijā ievērots līdzfinansējuma princips – izstrādi apņemas kopīgi finansēt gan Aizsardzības ministrija, gan iesaistītie uzņēmumi. Vidējā investīciju proporcija šādos projektos tiek plānota 65/35 sadalījuma robežās, kur aptuveni 65% iegulda aizsardzības nozare, bet 35% – sākotnējie industrijas partneri.
Paplašinoties projektu izpildē iesaistīto partneru vai projekta uzdevumu klāstam, iepriekšminētā proporcija varētu mainīties, potenciāli samazinot aizsardzības nozares kopējo investīciju īpatsvaru.
Plānots, ka kopējās sagaidāmās investīcijas projektu realizēšanai varētu veidot līdz desmit miljoniem eiro, ko veido gan Aizsardzības ministrijas finansējums, gan komersantu piesaistītie līdzekļi. Kopējais piesaistīto investīciju apjoms projektu realizācijas laikā vēl varētu palielināties, ņemot vērā līgumos iestrādātās iespējas trešo pušu potenciālai integrācijai.
Projektu iespējami ātrākai un drošākai realizācijai tiek piemērots Aizsardzības industrijas likuma regulējums attiecībā uz īpaši militārām vajadzībām izstrādātu produktu vai to prototipu testēšanu, izmantojot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošus specializētus produktus, preces vai infrastruktūru.
Aizsardzības ministrija patur tiesības uz neierobežotu projektā radīto rezultātu izmantošanu savām vajadzībām. Vienlaikus sadarbības partneriem netiek liegta iespēja radītās tehnoloģijas un uz to pamata izgatavoto produkciju piedāvāt citu valstu bruņotajiem spēkiem.
Šāda sadarbības formāta attīstība tiks turpināta arī nākotnē, regulāri izvērtējot jaunus aizsardzības industrijas pētniecības un izstrādes kopprojektu piedāvājumus gan pretdronu, gan citās nacionālo bruņoto spēju attīstībai vai Ukrainas atbalstam kritiski svarīgās tehnoloģiju jomās.
