Aptauja atklāj, ka, lai gan lielākā daļa iedzīvotāju svētku laikā ir piesardzīgi pret iespējamiem krāpšanas mēģinājumiem, joprojām 32% iedzīvotāju pastiprināti nepievērš uzmanību negaidītiem e-pastiem, interneta piedāvājumiem vai SMS. Turklāt 11% par šādiem riskiem pat nav aizdomājušies.
“Lielais atlaižu laiks, un jo sevišķi gada nogale, krāpniekiem var kļūt par intensīvāko darba laiku. Cilvēki steidz iegādāties dāvanas, salīdzina cenas un, iespējams, klikšķina uz dažādiem piedāvājumiem, tostarp nevērīgi dalās ar informāciju un pat uzticas “pēdējā brīža” akcijām. Tieši uz šādu iedzīvotāju uzvedību paļaujas krāpnieki – cilvēku steigu un emocionālo impulsu, kas var liegt uzmanīgi un nesteidzīgi pārbaudīt piedāvājumus, turklāt izsvērt, vai kāds piedāvājums nav pārāk labs, lai būtu patiesība,” uzsver “Luminor” bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma.
Kur Latvijas iedzīvotāji svētku laikā ir piesardzīgākie
Datos novērojams, ka sievietes ir ievērojami piesardzīgākas nekā vīrieši – gandrīz puse jeb 49% sieviešu atzīmē, ka šajā periodā īpaši piedomā pie krāpniecības riskiem, savukārt 37% vīriešu norāda, ka nevērš īpašu uzmanību uz aizdomīga satura atklāšanu.
Reģionālā griezumā redzams, ka Zemgale izceļas kā modrākais reģions – 49% iedzīvotāju svētku laikā pastiprināti pievērš uzmanību krāpnieku aktivitātēm. Vidzemē savukārt reģistrēts lielākais neuzmanīgo īpatsvars – 35% iedzīvotāju atzīst, ka nepiedomā par krāpšanās riskiem pat gada nogales steigā. Arī Latgalē īpaši piesardzīgi ir 40%, un tieši šajā reģionā ir visvairāk cilvēku, kas par krāpniecības riskiem nav aizdomājušies vispār – 17%.
Kā ienākumi ietekmē piesardzību
Atšķirības ienākumos arī norāda uz zināmām izmaiņām cilvēku attieksmē pret savu drošību – cilvēki, kuri saņem minimālo algu, izrāda vislielāko uzmanību – gandrīz puse no viņiem izvērtē piedāvājumus un izsver riskus. Augstāko ienākumu grupā (1501 eiro un vairāk) īpaši modri ir tikai 41%, kas ir zemākais rādītājs starp visām grupām. Šeit iezīmējas korelācija: jo zemāki ienākumi, jo uzmanīgāki pret krāpniecības risku ir iedzīvotāji. Tas varētu būt saistīts gan ar praktisku piesardzību, gan lielāku jutīgumu pret finanšu zaudējumiem.
Droša iepirkšanās svētkos
Iegādājoties preci, svarīgi izvērtēt cenas atbilstību preces vērtībai – ja tā šķiet neticami zema, pastāv risks, ka prece nemaz neeksistē. Lai izvairītos no krāpšanas interneta veikalos, ieteicams pārbaudīt vietnes drošību, piemēram, pārliecinoties, ka mājaslapā ir skaidri norādīti iegādes un atgriešanas nosacījumi, kā arī teksts ir gramatiski korekts un vai vispār iepērkaties no īstā tirgotāja vai uzticama pārdevēja. Pirms darījuma veikšanas, it īpaši, ja piedāvājums aktuāls tikai uz īsu brīdi, svarīgi veltīt dažas minūtes informācijas un atsauksmju pārbaudei. Ja sūtījums ir jau veikts, sekojot līdzi tā statusam, būtiski pārbaudīt piegādes informāciju oficiālajā pakalpojuma sniedzēja vietnē, nevis paļauties uz īsziņām ar saiti, aiz kurām var slēpties krāpnieks. Apzināta rīcība, rūpīga pārbaude un oficiālu avotu izmantošana ir galvenie veidi, kā pasargāt sevi no krāpniekiem svētku laikā.
“Aicinu iedzīvotājus vienmēr pārbaudīt pārdevēju uzticamību, īpaši, ja piedāvājums šķiet pārāk labs, lai tā būtu patiesība. Racionāla informācijas un piedāvājumu izvērtēšana, kā arī informācijas salīdzināšana, apstiprinot darījumus, var būtiski mazināt krāpšanas risku,” piebilst M. Celma.
* “Luminor” bankas aptauja veikta 2025. gada novembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, kopumā aptaujājot 1004 respondentus Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
