Atklājot konferenci, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andris Zellis norādīja: “Jaunās tehnoloģijas – droni, mākslīgais intelekts un citi risinājumi – šobrīd ir viens no vitālākajiem drošības jautājumiem. Tiesībaizsardzības iestāžu uzdevums ir būt soli priekšā tiem, kas cenšas apdraudēt sabiedrības drošību. Starptautiskā sadarbība un pieredzes apmaiņa ļauj mums apgūt jaunākos risinājumus un stiprināt drošību ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē.”
Lai stiprinātu Eiropas valstu sadarbību un zināšanu apmaiņu, par jaunajām tehnoloģijām kā drošības resursu, to praktisko pielietojumu un ietekmi uz sabiedrības drošību konferencē stāstīja 11 ārvalstu eksperti, tostarp no Ukrainas Harkivas Iekšlietu universitātes un Ukrainas Nacionālās gvardes Nacionālās akadēmijas, Austrijas Iekšlietu ministrijas Speciālo vienību direktorāta, Itālijas, Polijas, Īrijas, Spānijas, Lietuvas un Čehijas policijas, Polijas Policijas akadēmijas Ščitno. Ar prezentācijām uzstājās arī Latvijas eksperti – no Latvijas Valsts policijas, Tiesībsarga biroja, Rīgas Stradiņa universitātes un Iekšējās drošības akadēmijas.
Publicitātes foto.
Konferences pirmajā dienā, 8. oktobrī, dalībnieki dalījās ar praktiskiem pieredzes stāstiem – no dronu pārvaldības un izmantošanas Austrijā, Čehijā un Ukrainā līdz Īrijas pieredzei C-UAS jomā un gatavošanās procesam Eiropas Savienības prezidentūrai 2026. gadā. Tika prezentētas arī sadarbības iespējas ar RSU Biznesa inkubatoru B Space, kas veicina inovāciju attīstību. Tāpat tika apspriesti jautājumi par tiesisko regulējumu un privātuma aizsardzību, dronu izmantošanu sabiedriskās drošības un noziedzības apkarošanā, mākslīgā intelekta iespējām un izaicinājumiem tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Diskusijās īpaša uzmanība tika veltīta tam, kā jaunās tehnoloģijas maina sabiedrību un drošības uztveri.
“Valsts policijas koledža apzina un pārņem starptautisko pieredzi, lai sinerģijā ar esošajiem resursiem ātrāk, kvalitatīvāk un efektīvāk radītu jaunus rīkus tiesībsargājošo iestāžu darbam. Droni jeb lidojošie roboti kļūst par neatņemamu policijas ikdienas sastāvdaļu – gluži kā savulaik automašīnas un motocikli. Es ticu, ka tuvākajā laikā droni kļūs par pilnvērtīgu atbalstu ceļu satiksmes uzraudzībā, palīdzot ietaupīt cilvēkresursus un paaugstināt darba efektivitāti. Tehnoloģijas spēj padarīt mūsu darbu drošāku, caurspīdīgāku un efektīvāku,” uzsvēra Valsts policijas koledžas direktors Dmitrijs Homenko.
Savukārt starptautiskās konferences otrajā dienā, 9. oktobrī, Biķernieku kompleksajā sporta bāzē norisinājās pirmās Latvijas Valsts policijas organizētās dronu sacensības. To mērķis bija veicināt dronu pilotēšanas iemaņas, pieredzes apmaiņu un sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, kopīgi stiprinot gaisa telpas aizsardzību un uzraudzību. Sacensībās piedalījās astoņas komandas no Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes un Zemessardzes. Pārbaudot savas pilotēšanas un sadarbības prasmes, dalībnieki veica sešus izaicinošus uzdevumus – sākot no glābšanas simulācijām un precīzas priekšmetu nogādāšanas līdz sarežģītu figūru izlidošanai. Astoņu komandu konkurencē uzvaras laurus plūca Valsts robežsardzes komanda.
Publicitātes foto.
Publicitātes foto.
“Pēdējos gados tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu drošības un dienesta sastāvdaļu – tās palīdz ekonomēt cilvēkresursus, pasargā policistus un ļauj drošāk reaģēt uz apdraudējumiem. Tomēr visam pamatā joprojām ir cilvēks – profesionāls un apmācīts darbinieks, kurš prot ar šīm tehnoloģijām rīkoties. Tikai apvienojot tehnoloģiju iespējas ar cilvēku kompetenci, mēs varam panākt maksimālu rezultātu,” norādīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Resursu un krīzes vadības pārvaldes Tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieks Māris Vitkovskis.
Konference un sacensības tika rīkotas projektā, kas īstenots Iekšējās drošības fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodā un kurā vadošā iestāde Latvijā ir Iekšlietu ministrija. Projekta Nr. VP/IDF/2024/5 “Valsts policijas reaģēšanas mobilitātes un pretterorisma spēju stiprināšana, veidojot praktisko mācību centru” kopējais finansējums ir 10 598 882 eiro, no tā Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda finansējums ir 7 949 162 eiro, bet valsts budžeta finansējums ir 2 649 720 eiro. Tā īstenošanas termiņš ir no 01.04.2024.–31.12.2029. Projekta vispārīgais mērķis ir paaugstināt policijas pretterorisma efektivitāti un stiprināt mobilās reaģēšanas un izmeklēšanas spējas, novērtējot un pilnveidojot mācību saturu, nodrošinot mūsdienīgu teorētisko un praktisko mācību vidi, kā arī izmantojot inovatīvas mācību metodes un aprīkojumu.
