“Šī sadarbība ir daudzsološa ne tikai jomās, kurās jau sadarbojamies – izglītībā, kokrūpniecībā un farmācijā –, bet arī nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, mākslīgā intelekta risinājumos un biotehnoloģijās,” sarunā uzsvēra A. Ņenaševa, vienlaikus atzīmējot, ka līdzīgi domājošas valstis kopā ir stiprākas.
Filipīnu vēstnieks uzsvēra valsts ieinteresētību padziļināt dialogu ar Baltijas un Ziemeļeiropas reģiona valstīm. Ņemot vērā Filipīnu interesi kāpināt attiecību dinamiku ar Latviju, no šī gada vēstnieks no Zviedrijas segs vēl tikai Latviju, nevis visas Baltijas valstis kā bija iepriekš. Viņš atgādināja, ka pērn Rīgā tika parakstīts Saprašanās memorands par politisko konsultāciju mehānisma izveidi starp Latviju un Filipīnām, un jau noticis pirmais konsultāciju raunds.
Patriks Angs Čuasoto kā būtisku sadarbības tiltu akcentēja cilvēku savstarpējos kontaktus un augstskolu sadarbību, izceļot bioloģijas jomu un Daugavpils Universitāti ar tās rektoru Arvīdu Barševski.
Sarunā pārrunāta arī Latvijas nesenā ievēlēšana ANO Drošības padomē un ar to saistītā potenicālā sadarbība. Filipīnas, kas vairākkārt bijusi šīs padomes dalībvalsts, kandidē nākamajās vēlēšanās un ievēlēšanas gadījumā 2027. gadā kopā ar Latviju strādās ANO Drošības padomē.
Vēstnieks rezidē Stokholmā, Zviedrijas Karalistē, no kurienes pārstāv gan Latviju, gan Zviedriju.
