Šī gada sezonā darbus plānots veikt 117 valsts ceļu objektos, par 77 no tiem jau ir noslēgti līgumi, par darbiem vēl 32 patlaban notiek iepirkumi.
LVC infografika.
Pie nepietiekama finansējuma ceļu saglābšanai jāpielieto lētākas tehnoloģijas
Apstākļos, kad finansējums valsts autoceļu tīklam pakāpeniski samazinās, bet būvdarbu izmaksas pieaug, lai noturētu esošo ceļu tīkla stāvokli un saglābtu atsevišķus ceļus no sabrukšanas, būs jāpielieto lētākas tehnoloģijas, šodien ceļu nozares konferencē norādīja VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs.
Finansējuma trūkums valsts ceļu tīklam ir ilgstoša un zināma problēma, un nākamajos gados valsts budžeta finansējums autoceļiem ne tikai varētu nepalielināties, bet tā apjoms varētu pat sarukt. Šādos apstākļos LVC kā valsts ceļu tīkla pārvaldītājam būs jāpieņem lēmumi par lētāku tehnoloģiju pielietošanu, lai saglābtu atsevišķus ceļus no sabrukšanas. Pārsvarā tas attiecas uz valsts reģionālajiem autoceļiem – ir ievērojams skaits ar posmiem, kuru tehniskais stāvoklis ir tik slikts, ka nepieciešama pārbūve. Tā ir dārga, bet atsevišķi posmi, kuros tā ir nepieciešama, ir līdz pat 20 km gari, un viena šāda posma pārbūve var izmaksāt līdz pat 25 milj. eiro. Ja finansējuma trūkuma dēļ šādi ieguldījumi nebūs iespējami, lai novērstu ceļu sabrukšanu būs jāpielieto lētākas tehnoloģijas – seguma atjaunošana. Lietotājiem tādā gadījumā jārēķinās, ka iegūtais atjaunotais segums nebūs ideāli gluds, un pēc kāda laika tajā var parādīties plaisas. Taču šāds risinājums ļaus pasargāt ceļu no sabrukšanas, bet braukšanas komforts jebkurā gadījumā uzlabosies.
Ilgtspējas prasības sadārdzina ceļu būvniecību
Ilgtspējas prasības, kas ir būtiskas, pretendējot uz finansējumu no Eiropas Savienības (ES) un citiem ārējiem avotiem, ir jauns izaicinājums nozarei. Tās var gan ietekmēt izmantoto materiālu kalpotspēju, gan palielināt materiālu un risinājumu izmaksas. Piemēram, viena no jaunākajām un ilgtspējas prasībām atbilstošajām tehnoloģijām – lignīna izmantošana bitumena modificēšanā, par apmēram 25 % sadārdzina asfalta ražošanas izmaksas. “Ilgtspējas prasību ieviešanai jābūt sabalansētai un pārdomātai, lai tās neparalizētu nozari un autoceļu būvdarbus,” uzsver Akimovs.
Finansējuma trūkums un nelielais tirgus apjoms nozīmē arī gausākus inovāciju tempus. Tomēr arī valsts ceļu tīklā šogad izmēģinās un iepriekšējos gados ir izmēģinātas līdz šim nepielietotās tehnoloģijas, kuras varētu būt efektīvākas un lietderīgākas alternatīvas jau zināmajām. Kā alternatīva divkārtu virsmas apstrādei 2023. gadā Cēsu novadā, uz vietējā autoceļa Dukuri–Rāmnieki (V330) tika ieklāts vienkārtas asfalta segums. Līdz šim šī tehnoloģija sevi ir labi pierādījusi – defekti praktiski nav konstatēti. Savukārt šogad izmēģinājuma posmā uz piejūras ceļa no Upesgrīvas līdz Valgalciemam tiks veikta seguma atjaunošana, izmantojot ar bitumenu stabilizēto materiālu, kas tiek pielietots citās valstīs Eiropā, bet Latvijā valsts ceļu tīklā līdz šim nav izmantots. Šim materiālam ir potenciāls kļūt par plašāk izmantotu risinājumu seguma atjaunošanā un pārbūvē nākamajos gados, jo tas ļauj efektīvāk izmantot esošos materiālus un paildzināt seguma kalpošanu.
Vienlaikus LVC ceļu specifikācijas jau tagad pieļauj pārstrādātas gumijas izmantošanu asfaltbetona ražošanā, tomēr būvuzņēmēji to neizmanto, jo tas palielina izmaksas, padarot tās mazāk konkurētspējīgas, kā arī prasa īpaša aprīkojuma izmantošanu, kas nozīmē vēl papildu izdevumus.
Tomēr tieši Latvijā, uz Vidzemes šosejas Pierīgā, būvuzņēmēji ir ieklājuši eksperimentālo posmu ar lignīna izmantošanu bitumena maisījumā. Lignīns tiek ražots Igaunijā, Nīderlandē, Vācijā, Zviedrija, Norvēģijā u.c.
Mainīgie laikapstākļi ietekmē autoceļu ikdienas uzturēšanu
Klimata pārmaiņu nestie mainīgie laikapstākļi patlaban visvairāk ietekmē ceļu ikdienas uzturēšanu – arvien grūtāk ir prognozēt izdevumus un plānot darbus. Ja salīdzinām 2024. gada decembri ar 2023. gada decembri, pat viena gada ietvaros ir redzamas būtiskas atšķirības. 2023. gadā 95 % līdzekļu tika iztērēti ziemai raksturīgiem darbiem – sniega tīrīšanai un ceļu kaisīšanai, bet 2024. gadā šie darbi veidoja tikai 42 % no kopējā ceļu uzturēšanas finansējuma, savukārt 54 % bija vasaras sezonai raksturīgie darbi – grāvju tīrīšana, krūmu pļaušana, greiderēšana u. tml. Vadoties no šiem datiem, ir ļoti sarežģīti prognozēt un plānot, kādus darbus, un līdz ar to izdevumus, jāparedz 2025. gada decembrim.
LVC infografika.
