Saskaņā ar datiem 14% jau ir nolēmuši veikt pārkreditēšanu, bet 23% apsver tādu iespēju. Visbiežāk pārkreditēšanos vēlas veikt gados jaunāki kredītņēmēji no 18 līdz 29 gadiem (55%), kā arī Rīgas un galvaspilsētas apkārtnes iedzīvotāji (41%). Savukārt vismazāk pozitīvu atbildi snieguši iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem (29%).
43% norādījuši, ka neplāno veikt aizdevuma pārkreditēšanu, visbiežāk tie ir iedzīvotāji virs 55 gadiem. Savukārt 6% savu kredītu jau ir pārkreditējuši.
“Saskaņā ar aptauju vislielāko interesi izrāda gados jauni cilvēki, un tas ir loģiski, jo visticamāk viņi aizdevumu ir saņēmuši salīdzinoši nesen, kad procentu likmes nav bijušas ļoti draudzīgas un atlikusī kredīta summa joprojām ir liela. Tieši šai grupai kredīta pārkreditēšana ilgtermiņā var sniegt vislielāko ietaupījumu. Savukārt iedzīvotājiem, kas aizdevumu saņēmuši sen un atlikusī summa ir neliela, interese objektīvi varētu būt mazāka,” skaidro KIB valdes loceklis Intars Miķelsons.
Trūkst informācijas
Katrs sestais (16%) mājokļa kredīta ņēmējs atbildējis, ka trūkst informācijas par šādu iespēju, tāpēc nezina, vai to darītu. Vissliktāk informēti ir kredītņēmēji vecuma grupā virs 60 gadiem (31%) un iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem (21%).
Kā stāsta I. Miķelsons, informācija par pārkreditēšanās iespēju ir jāvaicā vispirms savam aizdevējam, tā ir atrodama arī, piemēram, Latvijas Bankas Naudas skolā. Jaunie noteikumi paredz, ka klientam pārkreditējoties vairs nav jāmaksā kompensācija par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ir vienkāršots pārkreditēšanās process un ir iespēja samazināt kredīta procentu maksājumu.
Maksā apzinīgi
Saskaņā ar KIB datiem šobrīd hipotekārā kredīta līgumi ir gandrīz 125 tūkstošiem iedzīvotāju, kopējā izsniegtā summa ir 7,5 miljardi eiro, bet vidējā līguma summa ir 69 tūkstoši eiro. No visiem mājokļa kredīta ņēmējiem 20% ir ar ļoti augstu jeb A kredītreitingu, bet 42% ar labu kredītreitingu – B.
“Šobrīd absolūti lielākā daļa mājokļu kredītu ņēmēju maksājumus nekavē, un tikai 0,6% tos kavē vairāk nekā 90 dienas. Neskatoties uz to, ka kavējumu nav, kredīta pārkreditēšana var būt veids kā mājsaimniecībai ietaupīt budžetu un līdzekļus izmantot citām vajadzībām,” rekomendē I. Miķelsons.
* Iedzīvotāju aptauju 2025. gada februārī veikusi pētījumu aģentūra “Norstat”, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.
Uzziņai
AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) ir licencēts kredītbirojs, kas pašlaik pārvalda apjomīgāko fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi valstī. KIB darbojas saskaņā ar Latvijas Kredītinformācijas biroju likumu, akcionāri ir Latvijas lielākās komercbankas. Uzņēmums ietilpst vienā no lielākajām starptautisko kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēju grupām “Creditinfo Grupa”. Plašāk šeit.
