Konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa, uzsverot, ka mēs esam priviliģēti, jo varam elpot svaigu gaisu un no pilsētas burzmas aizbēgt uz mežu, kur gūstam mieru dabā. “Taču, lai šo ainavisko bagātību baudītu ne tikai mēs, bet arī nākamās paaudzes, klāt nāk arī ikviena atbildība,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Gandrīz pusi Latvijas teritorijas klāj meži, un tas ir arī būtisks resurss mūsu tautsaimniecībai, atzīmēja A.Ņenaševa, uzsverot atbildību, lai atrastu balansu starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vides aizsardzību, sociālo labklājību un ekonomisko izaugsmi. “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nākotnei nav tikai vides jautājums – tā ir mūsu kopējā drošība un labklājība. Tā ir mūsu atbildība šodien. Un tas nav tikai kā morāls pienākums klimata krīzes laikā, bet gan stratēģiska nepieciešamība,” pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Savukārt Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, uzrunājot konferences dalībniekus, atzīmēja, ka šodienas kopīgā darba mērķis ir vienoties par pieturas punktiem, lai, līdzīgi kā tas veiksmīgi izdevās iepriekšējā konferencē ar Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa kartes izstrādi, iezīmētu ceļu arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
“Mūsu ekonomiskā attīstība, konkurētspēja un materiālā labklājība vienlaikus ir un būs atkarīga no resursiem, ar ko esam bagāti, tādēļ mums jādarbojas tā, lai sevi godīgi varam saukt par dabas sastāvdaļu, nevis tikai bezkaislīgiem dabas un visa dzīvā ap mums lietotājiem. Lielākā mūsu bagātība ir meži, tādēļ šodien meklēsim atbildes – kā saimniekot iespējami draudzīgāk, kā kompensēt neiegūtos labumus, saglabājot sugu daudzveidību,” konferences uzdevumus ieskicēja U.Mitrevics.
Konferences dalībniekus šodien uzrunāja arī Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāja Jana Simanovska, uzsverot, ka katram, kas izmanto mūsu dabas bagātības, vienmēr jāatceras būt saudzīgiem, neņemt no dabas vairāk, kā tā spēj dot, un ka dabai ir tiesības pastāvēt neatkarīgi no tā, kā cilvēks to izmanto.
“Mūsu meži nav tikai izejmateriāls koksnes ražošanai. Tā ir vide, kas nodrošina svaigu gaisu, tai ir būtiska loma hidroloģiskā režīma veidošanā. Mežs mūs pasargā no erozijām, vētrām, un tas ir patvērums dzīvniekiem. Tādēļ, lai tas tā arī paliktu nākamajām paaudzēm, mums jāspēj sabalansēt visas intereses,” klātesošajiem sacīja. J.Simanovska.
Dabas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai veltīto politikas veidotāju un ekspertu konferenci rīkoja Saeima sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu. Tās atklāšanā klātesošos uzrunāja arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa un klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Konferences darba kārtībā iekļauti jautājumi par bioloģiskās daudzveidības būtību, vērtību un nozīmi, izaicinājumiem globālā mērogā un sabiedrības ieguvumiem, bioloģiskās daudzveidības situāciju Latvijā un šīs jomas praktisko nodrošinājumu, tostarp par bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmu meža zemju pārvaldībā, brīvprātības principu un tirgus mehānismiem.
