DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. janvārī, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Jāņa Akuratera muzejs aicina uz Laimas Akurateres jubileju Itālijas noskaņās 

Publicitātes attēls

Jāņa Akuratera muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 6a) otrdien, 21. janvārī, plkst. 18.00 aicina uz Laimas Akurateres 115. dzimšanas dienas pasākumu “Lasījumi Itālijas noskaņās III”, lai kopīgi lasītu un pārrunātu Laimas Akurateres tulkotos darbus – Dantes Aligjēri “Vita nuova” un Svētā Asīzes Franciska “Ziediņu”.  

Laima Akuratere (1910–1969), dzejnieka Jāņa Akuratera meita, pēc Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas beigšanas Latvijas Universitātē Filoloģijas fakultātē studēja romāņu valodas. Jau studiju laikā viņu īpaši ieinteresēja renesanses un viduslaiku kultūra un literatūra, to skaitā arī itāļu autoru darbu tulkošana. Studijas Latvijas Universitātē Laima nepabeidza, taču turpināja nodarboties ar tulkošanu un atdzejošanu. Laima pārvaldīja franču, itāļu, krievu, vācu un angļu valodu. 1938. gadā grāmatā ir publicētsi Laimas atdzejojums no itāļu valodas Frančesko Petrarkas darbam “Soneti madonnai Laurai”. Vairāku itāļu autoru dzejoļu atdzejojumi ir publicēti “Pasaules tautu lirikā” (1959). Taču tikpat daudz nozīmīgu tulkojumu ir palikuši tikai rokrakstos. 

Viens no tiem ir Dantes Aligjēri (1265–1321) “Vita nuova” atdzejojums. Šo darbu sākotnēji pasūtīja izdevniecība “Liesma”, lai publicētu dzejnieka 700. jubilejas gadā. “Vita nuova” ir Dantes autobiogrāfiska grēksūdze, kas uzrakstīta dzejā un prozā un tapusi drīz vien pēc viņa iemīļotās Beatričes nāves. Tas ir arī viens no pirmajiem literārajiem tekstiem, kas uzrakstīts itāļu valodā jeb valodā, ko runāja tā laika itāļu tauta, un nevis latīņu valodā, kā noteica literārā tradīcija. Taču diemžēl Laimas Akurateres atdzejojumā šo Dantes darbu izdevniecība “Liesma” tomēr nenodrukāja. Dantes Aligjēri “Vita nuova” iznāca 1965. gadā Jāņa Liepiņa un Vizmas Belševicas tulkojumā. Kas bija īstie iemesli, kādēļ Laimas Akurateres atdzejojums tika noraidīts, īsti zināms nav. “Var tikai spekulēt, vai tā bija jaunas paaudzes dzejnieku vēlēšanās norobežoties no iepriekšējā laika dzejas valodas un estētikas tradīcijas, vai arī kādi citi apsvērumi,” stāsta muzeja vadītāja Maira Valtere. Bet Laimai šis notikums sagādāja lielu sarūgtinājumu, un viņas Dantes Aligjēri “Vita nuovas” atdzejojums palika rokrakstā un šobrīd glabājas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.  

Otrs rokraksts, kas arī ir Laimas kolekcijā muzejā, ir Svētā Asīzes Franciska “Ziediņu” tulkojums, kas ir arī kā apliecinājums Laimas Akurateres interesēm un garīgajiem meklējumiem. Padomju laikā publicēt šo darbu nebija iespējams. Tā saucamie “Ziediņi” (itāļu valodā – Fioretti di San Francesco) ir stāstu apkopojums par Svētā Asīzes Franciska dzīvi, kas uzrakstīts 14. gadsimtā. Teksta autorība ir neskaidra. 

Jāņa Akuratera, Laimas Akurateres un viņu laikabiedru darbu un tulkojumu lasīšanas tradīcija kopā ar muzeja speciālistiem Jāņa Akuratera muzejā aizsākās 2022. gada maijā, kad interesenti bija aicināti uz “Lasījumiem verandā”. Aukstākam laikam sākoties, darbu lasījumu pēcpusdienas notiek ne vairs verandā, bet gan Gaišajā salonā, Laimas istabā, Kamīnzālē. Lasījumi turpinās jau trešo sezonu, reizi mēnesī aicinot interesentus. 

Ieejas maksa: 2 EUR, skolēniem, studentiem, senioriem – 1,50 EUR.  

Pasākums tiks fotografēts. Foto un videomateriāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos. 

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI