“Jaunās revīziju tēmas aptver jautājumus, kas ir būtiski sabiedrības labklājībai un valsts attīstībai. Piemēram, revīzijā par mājokļu pieejamību reģionos vērtēsim, vai atbalsta programmas ir mērķētas un efektīvas. Savukārt citas revīzijas veltīsim tādiem aktuāliem izaicinājumiem kā personāla apmācību sistēmas darbība armijā un pirmsskolas izglītības un veselības aprūpes pieejamība bērniem. Mūsu mērķis ir stiprināt valsts pārvaldi, lai publiskos resursus izmantotu atbildīgi un lietderīgi, veicinot ilgtspējīgu un līdzsvarotu Latvijas attīstību,” uzsver valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Izstrādājot jebkuras revīzijas plānu, uzmanība tiks pievērsta Latvijas un kaimiņvalstu situāciju salīdzināmībai, institūciju sadarbībai, novēršot funkciju dublēšanos, birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas iespējām un iekšējo procesu vienkāršošanai, ekonomiskuma vērtēšanai, identificējot varbūtējus ietaupījumus.
Apstiprinātās revīziju tēmas
Trīs lietderības revīzijas veltītas ar bērnu dzīves kvalitāti saistītiem jautājumiem:
- “Vai katram bērnam ir iespēja saņemt pilnvērtīgu pirmsskolas izglītību?”,
- “Vai veselības aprūpe bērniem tiek plānota un organizēta efektīvi?”,
- “Kā veicinām un īstenojam no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanu?”.
Ar darbaspēka nodrošināšanu saistītus jautājumus vērtēs šādās trīs lietderības revīzijās:
- “Vai valsts īstenotie pasākumi cilvēku ar invaliditāti iesaistei darba tirgū ir pietiekami un veicina to iesaisti darba tirgū?”,
- “Vai darba atļauju izsniegšanas sistēma Latvijā darbojas efektīvi?”,
- “Nacionālo bruņoto spēku personāla apmācības sistēmas darbība”.
Reģionu attīstības jautājumiem pievērsīsies trīs jaunās lietderības revīzijās:
- “Reģionālās attīstības politikas īstenošanas efektivitāte”,
- “Ogres novada pašvaldības rīcības ar finanšu līdzekļiem un mantu likumība un lietderība”,
- “Mājokļu pieejamība reģionos – vai esošie pasākumi ir efektīvi un ekonomiski?”.
Savukārt Eiropas Savienības fondu vadības sistēmas efektivitāti aktuālajā fondu plānošanas periodā vērtēsim lietderības revīzijā “Cik mērķtiecīgi un efektīvi tiek īstenota ES fondu vadība?”. Mērķis ir sniegt ieteikumus pārvaldības sistēmas uzlabošanai pirms nākamā ES fondu plānošanas perioda 2028.–2034. gadam.
Atbilstības revīzija “Institūciju darbības mērķu un vadītāju galveno snieguma rādītāju novērtējums”, kurā vērtēs vadītāju snieguma rādītāju sasaisti ar attiecīgās institūcijas stratēģijas īstenošanu un samērojamību ar noteikto atlīdzību, būs kā loģisks turpinājums jau pērn uzsāktajai atbilstībai revīzijai “Atlīdzības sistēmas reformas īstenošana valsts pārvaldē”.
Šogad Valsts kontrole uzsāks vēl trīs revīzijas, kuru tēmas apstiprinātas 2024. gadam:
- lietderības revīzija “VAS “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošo mežu ilgtspējīga apsaimniekošana”,
- lietderības revīzija “Vai ELFLA finansētie projekti saglabā ilgtspēju arī pēc uzraudzības perioda beigām?”,
- atbilstības revīzija “Vai budžeta vadība pašvaldībās ir nodrošināta atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu?”.
“Lielākā daļa no jaunajām revīzijām ir lietderības revīzijas. Tieši lietderības revīzijās ir iespējams novērtēt, vai rīcība ar publiskajiem līdzekļiem ir lietderīga un sniedz pēc iespējas lielākus ieguvumus sabiedrībai. Ņemot vērā to, ka 2024. gada nogalē Saeima atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, mēs varēsim efektivizēt Valsts kontroles finanšu revīziju darbu un ietaupītos resursus pārvirzīt lietderības un atbilstības revīziju darbam. Vienlaikus jāatzīmē, ka revīziju tēmu saraksts ir atvērts un gada laikā var tikt papildināts un precizēts,” piebilst E. Korčagins.
Kā nosaka revīziju tēmas?
Veikt finanšu revīzijas Valsts kontrolei nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas Valsts kontrole izvēlas, pamatojoties uz revīzijas jomu risku novērtējumu. Jomu risku vērtējums ir atkarīgs no Valsts kontroles redzējuma par nepilnībām politikas īstenošanā, finansēšanā, reformu ieviešanā, vadībā un uzraudzībā, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības. Kopumā Valsts kontrole risku novērtējumu veic 113 jomām, revīzijas tēmas izvēloties galvenokārt augsta riska jomās un sabalansējot tās ar Valsts kontroles resursiem. Tāpat tiek vērtēts aspekts, vai konkrēta tēma/jautājums var ietekmēt sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei.
Plašāka informācija par risku izvērtēšanu un revīziju tēmu noteikšanu pieejama Valsts kontroles tīmekļvietnes sadaļā “Revīzijas/Dokumenti”.
Valsts kontroles revīzijai ir pakļauta ikviena persona, kuras rīcībā ir publiskas personas finanšu līdzekļi vai manta, kā arī personas, kuras pilda valsts vai pašvaldības iepirkumu, un kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē. Valsts kontroles revīzijai nav pakļauta Saeima.
2024. gadā Valsts kontrole pabeidza 42 revīzijas; 27 ir finanšu revīzijas, 12 – lietderības revīzijas, divas – atbilstības revīzijas un viena situācijas izpēte. Finanšu revīzijās publiskots viens starpziņojums un viens papildu ziņojums.
