Rīgas iedzīvotāju klimata asamblejas virstēma ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, savukārt sīkāk iedzīvotāji strādāja ar tematu par Rīgas pilsētvides zaļināšanu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Kāpēc tas vispār nepieciešams? Kā skaidro vides zinātnieks Jānis Brizga – “ja turpināsim vilcināties, Latvijā nākotnē saskarsimies ar arvien neparedzamākiem un postošākiem dabas apstākļiem, kas mūs skars nesagatavotus un apdraudēs mūsu veselību, tautsaimniecību un infrastruktūru. Bez izlēmīgas rīcības gan emisiju samazināšanā, gan pielāgošanās pasākumos mēs riskējam ar neatgriezenisku ekosistēmu sabrukumu un milzīgām nākotnes izmaksām sabiedrībai.” Savās darba grupās iedzīvotāji izstrādājuši lielu skaitu priekšlikumu. Par priekšlikumu iekļaušanu iesniedzamo rekomendāciju sarakstā dalībniekiem būs jābalso gala balsojumā 23. novembrī. Viena no idejām, kas jau paspējusi gūt vairākuma balsu, ir atbalsta programma dzīvžogu ierīkošanai esošo betona un metāla žogu vietā, kas mazinātu karstumsalu veidošanos, estētiski uzlabotu pilsētvidi, veidotu zaļos koridorus, kā arī uzlabotu gaisa kvalitāti.
Sestdien norisināsies asamblejas dalībnieku noslēdzošā tikšanās, kuras laikā tiks veiktas pēdējās rekomendāciju korekcijas, gala balsojums par rekomendācijām un to oficiālā iesniegšana Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvim.
Rīgas iedzīvotāju klimata asambleju iniciēja biedrība “Zaļā brīvība” un tā tiek īstenota sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Šīs asamblejas fokusā bija jautājumi, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, pievēršot uzmanību tādiem tematiem kā lietus ūdens plūdu ietekmes mazināšana, karstumsalu ietekmes mazināšana, bioloģiskā daudzveidība pilsētvidē, kā arī zaļo teritoriju pieejamība. Un šajā reizē rekomendācijas tika izstrādātas tieši Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānam, taču asamblejas organizatori cer, ka iedzīvotāju asambleja kā efektīva sabiedrības iesaistes metode lēmumpieņemšanā regulāri nākotnē varētu tikt izmantota ikvienā Latvijas pašvaldībā dažādu tēmu un jautājumu risināšanai, tādā veidā ilgtermiņā veicinot, gan komunikāciju, gan uzticību starp iedzīvotājiem un valsts institūcijām.
Pēdējos gados daudzās Eiropas valstīs iedzīvotāju asamblejas kļuvušas par pastāvīgu lēmumu pieņemšanas formu. Tostarp Igaunijā notikušas jau četras iedzīvotāju asamblejas, un trīs no tām ir bijušas saistītas ar klimata pārmaiņu tēmu. Savukārt nākamajā gadā savai pirmajai iedzīvotāju asamblejai pošas arī Viļņas iedzīvotāji. Šī tendence parāda, ka asamblejas aizvien vairāk tiek pieņemtas kā patstāvīga iedzīvotāju iesaistes metode.
Rīgas iedzīvotāju asamblejai tika atlasīti 35 Rīgas iedzīvotāji dažādās vecuma grupās, pārstāvot dažādas profesijas, politiskos uzskatus, izglītības un ekonomiskos līmeņus u.c. Asamblejas dalībnieku sastāvu var raksturot kā reprezentatīvu Rīgas mini sabiedrību. Asamblejas laikā no 21. septembra līdz 23. novembrim dalībnieki guvuši zināšanas par klimata pārmaiņām, dabas daudzveidību pilsētvidē, par notekūdeņu zaļajiem risinājumiem, par mežu apsaimniekošanas principiem, kā ar devušies sajūtu piedzīvojumos, iztēlojoties pilsētu kā dārzu un smeļoties iedvesmu meža terapijā.
Rīgas klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ar Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis” finansējumu projekta “CLIMAS: Pilsoņu iesaistīšanas metožu kopums sabiedrības noturības veicināšanai klimata pārmaiņu kontekstā” ietvaros.
Vairāk informācijas: https://rea.riga.lv/rigas-iedzivotaju-asambleja/
Kā arī: https://www.zalabriviba.lv/temati/klimats-un-energija/iedzivotaju-klimata-asambleja/
