Pētījums, kuru šodien, 13. novembrī, publicē aplūko jautājumus par 15 gadus vecu skolēnu gatavību izmantot dažādas mācīšanās stratēģijas, viņu motivāciju mācīties un pārliecību par savām spējām, un spējām attīstīt savas prasmes un zināšanas, lai veiksmīgi turpinātu izglītību arī pēc skolas pabeigšanas. Kontroles pār savu mācīšanos uzņemšanās ir viena no galvenajām stratēģijām formālajā izglītībā, tādēļ pētījumā tika noskaidrots, vai, piemēram, skolēni skolā uzdod jautājumus, ja nesaprot mācību saturu, vai viņi veido saikni starp to, ko viņi mācās, un to, ko viņi ir mācījušies iepriekš, un, cik bieži skolotāji ir lūguši skolēniem izskaidrot, kā ir iegūts matemātikas uzdevuma risinājums.
Skolēni ir savas mācīšanās aktīvi dalībnieki un izglītības veidotāji, ja spēj sasaistīt jaunu informāciju ar iepriekš apgūto. Šāda stratēģija palīdz skolēniem gan uzņemties atbildību par savu mācīšanos, gan sasniegt labākus mācīšanās rezultātus. Taču OECD valstīs šo stratēģiju izmanto mazāk nekā puse skolēnu – 45,6% OECD valstīs vidēji un 45,2% skolēnu Latvijā.
Latvijas skolēni caurmērā vairāk nekā OECD valstīs vidēji, t.i., 72% Latvijā un 67% OECD, novērtē skolā iegūtās zināšanas kā nākotnes darbam un karjerai noderīgas. Taču Latvijas skolēniem mazāk nekā OECD valstīs vidēji piemīt iekšējā motivācija. Piemēram, iemācīties jaunas lietas skolā patīk 50% skolēnu OECD valstīs vidēji un 44% Latvijas skolēnu. Savukārt interese un prieks par sarežģītiem mācību uzdevumiem piemīt 47% skolēnu OECD vidēji un 28% skolēnu Latvijā. Pētījums arī rāda, ka lielākajā daļā pētījuma dalībvalstu, arī Latvijā, meitenēm ir lielāka iekšējā motivācija mācīties.
Latvijas skolēnu atbildēs pētījums atklāj spēcīgu saistību starp patiku risināt sarežģītus uzdevumus un jautājumu uzdošanu, lai saprastu mācību saturu – šī saistība izteiktāk konstatēta skolēniem Igaunijā, Latvijā, Polijā, Apvienotajā Karalistē un Turcijā. Tas nozīmē, ka šie skolēni ir arī aktīvi un atbildīgi savas mācīšanās pieredzes veidotāji.
Ļoti svarīga ir skolēnu un vecāku komunikācija ikdienā, piemēram, kopā vakariņojot vai pavadot laiku sarunās. PISA dati liecina, ka skolēni, kuri ikdienā komunicē ar vecākiem biežāk, ir gan aktīvāki matemātikas apguvē, gan arī viņiem vairāk patīk iemācīties skolā ko jaunu.
Izglītības sistēmā skolotāji ir tie, kuri veido skolēnus par savas mācīšanās vadītājiem, un aktivizē skolēnos viņiem jau dabīgi piemītošo zinātkāri un interesi par visu jauno. Tāpēc pētījums uzsver skolotāju profesionālās pilnveides lomu, stiprinot skolotāju profesionālismu veicināt skolēnos patstāvību, kritisko domāšanu un iesaistīšanos mācībās un skolas dzīvē. Skolotāju un skolēnu attiecības palīdz arī mazināt skolēnu trauksmi un uzlabot mācību rezultātus. Šajā ziņā skolotāju profesionālā atbalsta sistēma, kas tiek veidota Latvijā, un metodiskā atbalsta centra pirmās aktivitātes ir atbilstošākie līdzekļi, lai skolēnu mācīšanās stratēģiju pētījuma secinājumi un atziņas nonāktu pie skolotājiem skolās un palīdzētu viņu darbā.
Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022. gada ciklā piedalījās gandrīz 5 400 Latvijas 15 gadus veco skolēnu no 226 skolām. Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
PISA 2022 rezultātu 5. sējuma kopsavilkums latviešu valodā pieejams IZM tīmekļa vietnē OECD PISA.
PISA 2022 rezultātu 5. sējums “Mācīšanās stratēģijas un gatavība mūžizglītībai” angļu valodā pieejams OECD vietnē.
