Likuma projekts paredz kredītiestādēm noteikt obligātu maksājumu valsts budžetā. Solidaritātes iemaksas likme plānota 60 procentu apmērā no iemaksas bāzes. To noteiks kā maksātāja kalendārā gada neto procentu ienākumu daļu, kas par vairāk nekā 50 procentiem pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, ko aprēķinās par pieciem gadiem – no 2018. līdz 2022.gadam.
Tāpat likuma projekts paredz iespēju kredītiestādēm būtiski palielināt kreditēšanas apjomu. Tas ļautu palielināt ekonomisko aktivitāti, līdz ar to arī budžeta ieņēmumus, norādījuši projekta autori.
Likuma projekts solidaritātes iemaksas noteic kā avansa ceturkšņa maksājumus, un kredītiestādēm tās būs jāveic par 2025., 2026. un 2027.gadu. Ņemot vērā solidaritātes iemaksas, budžeta ieņēmumus 2025.gadā plānots palielināt par 93 miljoniem, 2026.gadā par 106,3 miljoniem, 2027.gadā par 106,7 miljoniem, bet 2028.gadā par 27,2 miljoniem eiro.
Vienlaikus likuma projekts paredz atlaidi līdz pat 100 procentiem, ja kredītiestāde maksāšanas periodā vai kalendārā gada ceturksnī, par kuru veicams iemaksas avansa maksājums, sasniedz noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju. Solidaritātes iemaksas maksātājs par aprēķinātās atlaides summu iemaksu varēs samazināt.
Kā kreditēšanas pieauguma rādītājs paredzēts izsniegto aizdevumu neatmaksāto pamatsummu un uzkrāto procentu par aizdevumiem kopējā atlikuma pieauguma temps attiecīgajā kalendāra gadā pret iepriekšējā gada beigām, likuma projekta anotācijā norādījuši grozījumu autori Finanšu ministrijā.
Paredzēts, ka solidaritātes iemaksas administrēs Valsts ieņēmumu dienests.
Galīgajā lasījumā par Solidaritātes iemaksu likuma projektu plānots lemt 4.decembrī.
