“Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadības atalgojumam jābūt konkurētspējīgam, bet samērojamam ar budžeta iespējām. Vienlaikus jābūt pārskatāmiem datiem un skaidriem kritērijiem, pēc kādiem salīdzinām atalgojumu publiskajā un privātajā sektorā,” iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Ar grozījumiem iecerēts uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, nosakot, ka tas nākamajos divos gados – no 2025.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim – nedrīkst pārsniegt šā gada 31.augustā noteikto apmēru.
Atsaucoties uz komisijas 25.septembra sēdē pausto aicinājumu, Valsts kancelejas pārstāvji informēja deputātus par valsts kapitālsabiedrību un valsts tiešā izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu atlīdzību. Klātesošie diskutēja par iespēju paplašināt iecerētā atalgojuma pieauguma ierobežojuma tvērumu, iekļaujot visas kapitālsabiedrības, kurās ir publiskā kapitāla daļa. Tāpat deputāti aktualizēja arī jautājumus par padomes locekļu atlases kritērijiem un amatu savienošanu.
Iecerētie grozījumi uzdod Ministru kabinetam līdz nākamā gada 31.decembrim iesniegt Saeimā izvērtējumu par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību juridiskās formas atbilstību tām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei.
Izmaiņas nepaciešamas, lai veicinātu samērīgu un valsts budžeta iespējām atbilstošu atlīdzības noteikšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, minēts anotācijā. Valdes un padomes atlīdzībai jābūt konkurētspējīgai, bet sabalansētai ar uzņēmuma ilgtermiņa interesēm, akcionāru mērķiem un sabiedrības labklājību.
Komisija lūgs likumprojekta pirmo lasījumu iekļaut Saeimas 10.oktobra sēdes darba kārtībā un noteikt tam steidzamību, informēja S.Ābrama.
