Valdība apstiprinājusi konceptuālajā ziņojumā "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu" ietverto pirmo risinājuma variantu, kas paredz pakāpeniski noteikt līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu, tādējādi stiprinot valsts atbildību attiecībā uz Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem jomas profesionāļiem.
“Jautājums par Dziesmu un deju svētku kolektīvu atalgojuma reformu ir bijis manā dienaskārtībā kopš brīža, kad stājos kultūras ministres amatā. Ir ļoti svarīgi, ka pagājušajā gadā budžetā panāktais dotācijas palielinājums beidzot nonāk pie pašvaldībām un kolektīvu vadītājiem. Pēc individuālām sarunām ar 43 pašvaldībām un sadarbības partneriem esam nonākuši pie skaidra un pārskatāma rezultāta, kas paredz valsts mērķdotācijas pieaugumu divas reizes un jaunas pašvaldību atskaites sistēmas ieviešanas, ” norāda kultūras ministre Agnese Lāce.
Māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2024., 2025. un 2026. gadā paredzēts palielināt valsts budžeta mērķdotāciju par 1 223 916 eiro ik gadu. Attiecīgi patlaban koprepertuāra (kora, deju kolektīva, pūtēju orķestra un koklētàju ansambļa) mākslinieciskais vadītājs gadā no valsts saņem 806 eiro, savukārt pēc mērķdotācijas summas palielinājuma tie būs 1712 eiro. Pārējie māksliniecisko kolektīvu vadītāji pašlaik gadā saņem 403 eiro, pēc palielinājuma kopsumma sasniegs 856 eiro. Šīs summas 2024. gadā norādītas pirms nodokļu nomaksas.
Vienlaikus plānoti precizējumi MK noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā kolektīvu dibinātājiem aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tie paredz jaunas atskaišu sistēmas mehānisma ieviešanu, proti, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) izmaksās mērķdotāciju kolektīva dibinātājam pēc fakta, nevis kā līdz šim – avansā.
Lai turpinātu diskusiju par finansējuma palielinājumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, Kultūras ministrija (KM) ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. aprīlim apņemas sagatavot konceptuālajā ziņojumā aprakstītās reformas izvērtējumu un sniegt priekšlikumus tālākajiem soļiem reformas turpināšanai, tai skaitā valsts budžeta mērķdotācijas palielinājumam, lai sasniegtu mērķi, ka daļu izdevumu sedz kolektīva dibinātājs un daļu valsts.
LNKC individuālajās sarunās ar pašvaldībām noskaidroja, ka jau šobrīd lielākā daļa pašvaldību nodrošina procentuāli lielāku finansējumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem Dziesmu un deju svētku procesa īstenošanai nekā valsts. 75% pašvaldību šobrīd ir noslēgušas ar kolektīvu vadītājiem darba līgumus, tādējādi ir sociāli atbildīgas. Savukārt 25% no pašvaldībām ir noslēgušas uzņēmumu līgumus, lai māksliniecisko kolektīvu vadītāji varētu veikt darba pienākumus citās pašvaldības iestādēs.
Konceptuālais ziņojums sagatavots LNKC, pamatojoties uz MK 13.01.2023. Informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023.gadam un budžeta ietvaram 2023.-2025.gadam” un saskaņā ar Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu – noteikt līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu pēctecību.
LNKC un KM veidotās darba grupās ziņojuma izstrādē piedalījās Dziesmu svētku biedrība, Latvijas Kultūras darbinieku biedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, pašvaldību kultūras pārvalžu pārstāvji, kā arī pašvaldību kultūras centru direktori.
