Baiba Braže: “Prieks un privilēģija klātienē satikt tik daudz mūsu diasporas jauniešus no visas pasaules. Neatkarīgi no mītnes zemes, mūsu diasporai ir svarīga loma, lai stiprinātu sadarbību starp Latviju un citām pasaules valstīm, saglabātu latviešu valodas un kultūras mantojumu ārpus Latvijas, uzturētu un izkoptu izglītību un zinātni, kā arī veicinātu ekonomiku un drošību. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā stiprināt savstarpējās saites ir īpaši svarīgi un nepieciešams – lai mums saglabātos kopības un piederības sajūta, lai mēs apmainītos ar zināšanām un pieredzi, lai mēs cits citu labāk izprastu un atbalstītu, lai mēs kopā stiprinātu mūsu Latviju. Ar mūsu diasporas jauniešiem pārrunājām, ko mēs varam dot Latvijai, latvietībai un kā vispār būt mūsdienīgam latvietim mūsdienu pasaulē – kā pašorganizēties individuālā līmenī, nevis gaidīt ko no citiem – sabiedrības, valdības un citiem. Šādas nometnes, pulcējot mūsu jauniešus un pārrunājot gan fundamentālas, gan laikmetīgas tēmas, ir nenovērtējams ilgtermiņa ieguldījums, jo katrs mūsu jaunietis ir Latvijas vēstnieks pasaulē, kurā ieklausās līdzcilvēki, draugi, paziņas.”
B. Braže arī uzsvēra, ka brīvprātīgais darbs, labdarība, līdzcilvēkiem veltīts laiks, aktīva iesaiste organizējot un piedaloties jēgpilnos pasākumos, zināšanu un pieredzes apmaiņa, fiziskā sagatavotība un morāla noturība - tās ir dažas no lietām, ko katrs individuāli var darīt, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti un kopā stiprinātu gan Latvijas ekonomiku, gan drošību.
Tāpat viņa norādīja, ka mēs visi kopā, neatkarīgi no ģeogrāfiskās lokācijas, esam atbildīgi par to, kas notiek Latvijā: “Mūsu visu kopīga prioritāte ir Latvijas drošība, ekonomika un cilvēki – tiešā un visplašākajā nozīmē. Latvijai nav militāru draudu, taču mēs nevaram citiem “deleģēt” rūpes par mūsu drošību. Tādēļ aicinu katru stiprināt sevi individuālā līmenī, savu noturētspēju – iziet rezervistu apmācības, medicīniskās palīdzības kursus, iestāties Zemessardzē, attīstīt kritisko domāšanu un atpazīt viltus ziņas. Novēlu katram, lai mēs esam tie, kuri var citiem dot, nevis kuriem vajag palīdzību, tādēļ ir svarīgi ieguldīt sevī,” jauniešus aicināja B. Braže.
Diskusijās jaunieši interesējās arī par tādām tēmām kā Zemessardzes apmācības, ASV prezidenta vēlēšanas, diplomātiskiem rīki un taktikas, noturēšanas un atturēšanas spēju stiprināšanu individuālā un valsts līmenī, kā arī daudziem citiem jautājumiem.
Ārlietu ministre Baiba Braže darba vizītē Vācijā 6. un 7. augustā piedalās Pasaules Latviešu jaunatnes semināra “2x2” programmā “Atgriešanās”, kas notiek latviešu kultūras centrā “Bērzaine”, Freiburgā. “2x2” nometnē piedalās ap 90 latviešu jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem no 12 valstīm – Latvijas, Vācijas, Zviedrijas, Portugāles, Polijas, Nīderlandes, Apvienotās Karalistes, Jaunzēlandes, Īrijas, Brazīlijas, ASV, Beļģijas un Šveices. Vairums dalībnieku ir studenti un jaunie profesionāļi, kurus interesē izzināt un uzturēt savas latviskās saknes, sabiedriskās aktivitātes, iegūt jaunus kontaktus un dalīties pieredzē. Lielai daļai dalībnieku šī ir pirmā “2x2” nometne.
Kustība “2x2” šogad atzīmē 60 gadus, kopš norisinājās pirmais “2x2” jauniešu seminārs, un 40 gadus, kopš “2x2 seminārs” norisinās Vācijā.
Par kustību 2x2
Pirmā “2x2” nometne notika 1964. gadā Ohaio pavalstī, ASV, kas aizsākās kā sešu dienu semināri (nometne) ar mērķi rosināt un veicināt ārpus Latvijas dzimušās jaunatnes latvisko identitāti. Idejas aizsācējs bija Brunis Rubess, kurš uzskatīja, ka izveidot šādu satikšanās nometni nepieciešams, jo sāka veidoties paaudžu plaisa (jaunieši nevēlējās iesaistīties “veco” organizācijās) un, lai veicinātu lepnumu par latviskumu, radot iespēju jauniešiem satikt un iepazīt izcilas personības un veidot sadarbības tīklus pašu jauniešu starpā.
Kustība “2x2” kalpo kā viens no zināmākajiem un aktuālākajiem veidiem, kā saglabāt latviešu valodu, kultūru un latvietību diasporas, īpaši jauniešu vidū.
“2x2” dalībnieki ir vidusskolu beiguši jaunieši. Nodarbības notiek interešu grupās, kur vissvarīgākās jomas ir latviešu valoda un literatūra, mūzika, tradīcijas, vēsture un politika.
Fakti
Latvijai ir liels ārpus valsts dzīvojošo tautiešu skaits (diaspora). Ārpus Latvijas šobrīd dzīvo ievērojams skaits mūsu tautiešu (vismaz 420 000 cilvēku).
Lielākās Latvijas diasporas ir Apvienotajā Karalistē (AK), ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Zviedrijā, Igaunijā, Dānijā, Nīderlandē, Spānijā, Lietuvā. Šobrīd viena no lielākajām latviešu kopienām dzīvo AK.
Latvijas valstspiederīgo skaits Vācijā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra datiem uz 2024. gada 1. janvāri ir 26 330 personas.
Vācijā dzīvojošā Latvijas tautiešu kopiena ir viena no lielākajām un aktīvākajām. Vācijā ir 11 latviešu diasporas skolas, 6 latviešu biedrības, 7 latviešu kori, 7 deju kolektīvi un citas ar diasporu saistītas organizācijas, piemēram, draudzes, ansambļi.
Papildu informācija
