KNAB potenciālos riskus balsta uz ASV, Polijas, Slovākijas un vairāku citu valstu pieredzi, kur pirms vēlēšanām izmantoti mākslīgā intelekta rīki, lai apzināti maldinātu vēlētājus. Piemēram, pirms Slovākijas parlamenta vēlēšanām sociālo tīklu vietnē Facebook tika publicēts audio fails ar mākslīgi atveidotām kādas partijas vadītāja un žurnālista balsīm, kas it kā pārrunāja iespējas, kā vēlēšanās varētu nopirkt balsis. Savukārt cits piemērs liecina, ka dienā, kad esošais ASV prezidents paziņoja par kandidēšanu uz otru termiņu, publiskajā telpā izplatījās video, kurā ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek paredzēts, cik nežēlīga būs pasaule, ja šī persona tiks pārvēlēta.
Mākslīgā intelekta rīki ļauj veidot video, audio ierakstus un vizuālos attēlus, kuros atspoguļotas deputāta kandidātiem līdzīgas personas patiesībai neatbilstošās un neglaimojošās situācijās. Ievērojot, ka šādu materiālu atbilstību patiesiem notikumiem ir grūti identificēt, KNAB aicina iedzīvotājus skeptiski un kritiski attiekties pret skandaloziem materiāliem, kas īsi pirms vēlēšanām varētu izplatīties sociālajos tīklos.
Ja šādi video, audio un vizuālie materiāli īsi pirms vēlēšanām strauji izplatās sociālajos tīklos, KNAB aicina šo informāciju neizplatīt, pārliecināties par tās patiesumu uzticamos plašsaziņas līdzekļos, kā arī sagaidīt, iespējams, diskreditētās personas komentāru. Tāpat šādos gadījumos KNAB aicina iedzīvotājus stiprināt vecāka gadagājuma cilvēku zināšanas par iespējamo apzināto vēlētāju maldināšanu, izmantojot mākslīgā intelekta radītos rīkus.
