Rīga sper soļus, lai kļūtu par sertificētu bezatkritumu pilsētu (Zero Waste Cities), kā arī pretendē uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā, tāpēc aktīvi turpina darbu pie atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanas un rašanās novēršanas. Dalīti vākto atkritumu apjoms Rīgā pērnajā gadā strauji pieaudzis, tāpēc vēl svarīgāk par atkritumu šķirošanu, aktualizēts jautājums par to daudzuma samazināšanu. Lai mazinātu vienreizlietojamo produktu radīto vides piesārņojumu gan to ražošanas, gan apsaimniekošanas posmos, Rīga pieņēmusi noteikumus par depozītglāžu izmantošanu no šī gada 1. janvāra.
Pasākumos, kuros tiks izmantotas depozītglāzes, iegādājoties dzērienu pie kāda no tirgotājiem, būs jāiemaksā depozīta nauda par dzēriena glāzi. Atkārtoti uzpildīt dzērienu varēs tajā pašā glāzē, papildus neko nemaksājot. Dodoties prom, depozītglāzi varēs nodot speciāli izveidotā glāžu pieņemšanas punktā un atgūt iemaksāto glāzes naudu.
Neatkarīgi no izmantotā materiāla, vienreizlietojamās glāžu ražošanas process rada ietekmi uz vidi, praktisku iemeslu dēļ to pārstrāde ir praktiski neiespējama, tās var piegružot pasākuma norises vietu. Pētījumi rāda, ka bieži jau piecas reizes izmantota depozītglāze rada mazāku ietekmi uz vidi nekā vienreizlietojamā alternatīva.
Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas vadlīnijas publiskajiem pasākumiem galvaspilsētā, ko pašvaldības mājaslapā var lejupielādēt ikviens pasākumu organizators.
Vairākkārt lietojamās glāzes jau ir izmantotas kā brīvprātīga iniciatīva vairākās Latvijas pilsētās un pasākumos gan pērnā gada laikā, gan citos gados.
