Valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorijas sakopšana jāveic īpaši rūpīgi, pielietojot maksimāli saudzīgas metodes. Tāpēc labākie risinājumi darbu veikšanai tika meklēti kopā ar Valsts Meža dienesta un Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes speciālistiem, kas uzrauga darbus kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās.
Līdz šim paveikta darbu pirmā fāze – no vētrā kritušajiem kokiem atbrīvota dabiskā brauktuve, kura ved uz pilskalnu. Darbu veikšanu šoziem sarežģīja nepastāvīgie laika apstākļi, kā arī īpašie teritorijas apsaimniekošanas nosacījumi: darbi jāveic piesardzīgi, lai iespējami mazāk pārveidotu reljefu vai bojātu esošo kultūrslāni. Piemēram, šobrīd ar tehniku objektam piekļūt nav iespējams, jo ir slēgti valsts vietējās nozīmes autoceļi neapmierinoša tehniskā stāvokļa dēļ.
“Kad laiks kļūs sausāks, darbus varēsim atsākt. Vispirms plānots izvest sagāztos kokus un tad uzsākt darbus salīdzinoši līdzenākajā daļā ap Augsto kalnu, priekšpiļu teritorijās. Savukārt pēdējā darbu fāzē tiks novākti kritušie koki no paša pilskalna. Lai sakārtotu Silakalna apkārtni, ieplānotas gan cirtes pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, gan sanitārās izlases cirtes pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, gan sanitārās izlases cirtes audzēs, kuras vējš pilnībā nenopostīja,” skaidro LVM Zemgales reģiona plānošanas vadītājs Gatis Grants.
Plānots, ka darbus varētu pabeigt līdz vasaras beigām. Šobrīd pilskalns un teritorijā labiekārtotā atpūtas vieta apmeklētājiem nav pieejama.
Attēlā: reljefs un zemes veidojumi ap Augtā kalna teritoriju
Silakalns (Augstais kalns) – pilskalns ar priekšpilīm kā arheoloģiski nozīmīga vieta zināms kopš 19. gs. beigām, kad to kā iespējamu zemgaļu 13. gs. Silenes pils vietu minējis Augusts Bīlenšteins. Par pilskalna datējumu, uzbūvi un struktūru nozīmīgākā informācija iegūta 20. gs. veikto apsekojumu laikā. Pilskalns šeit ierīkots ap 20 m augstā kalnā. Ziemeļu galā ir pilskalna valnis. Pilskalnā konstatēts ap 1 m biezs kultūrslānis, atrasta keramika un citas arheoloģiski nozīmīgas liecības. Ripas keramikas lauskas ļauj pilskalnu attiecināt uz vēlo dzelzs laikmetu, iespējams, 13.gs., un uzskatīt to par kādu lielāku zemgaļu centru. Bezripas keramikas lauskas liecina, ka pilskalns, iespējams, apdzīvots arī agrāk.
