Ministri pārrunāja esošo invaliditātes novērtēšanas sistēmu, tai skaitā invaliditātes piešķiršanas kritērijus, kā arī jautājumu par invaliditātes ekspertīzes veikšanas procesu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀVK).
Veselības ministrs Hosams Abu Meri apliecināja gatavību un ieinteresētību VDEĀVK darba pilnveidošanā, kopā meklējot risinājumus racionālāku veselības aprūpes resursu izmantošanai. Veselības ministrijas speciālistu skatījumā būtu iespējams optimizēt iesniedzamās informācijas apjomu, īpaši atkārtotas invaliditātes noteikšanas gadījumā. Tāpat Veselības ministrija pauda atbalstu Labklājības ministrijas sagatavošanā esošajiem priekšlikumiem noteikt ilgākus invaliditātes termiņus, kā arī nepieciešamībai attīstīt ģimenes ārstu saziņas iespējas ar VDEĀVK konsultatīvā līmenī, tādējādi uzlabojot iesniedzamo dokumentu kvalitāti.
Veselības ministrs piekrita labklājības ministram, ka VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” valdē ir nepieciešams trešais valdes loceklis ar kompetenci tehnisko palīglīdzekļu jautājumos, lai sekmētu ar tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu saistītu jautājumu efektīvu risināšanu.
Tikšanās laikā tika pārrunāta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana sociālās aprūpes centros. Kopš 2022.gada novembra norisinājās Veselības ministrijas pilotprojekts veselības aprūpes punktu izveidei šādos centros un jau tuvākajā laikā tiks izvērtēti projekta rezultāti un tiks vērtēta līdzīgas prakses turpināšana.
Ministri pārrunāja arī jautājumus par integrētu paliatīvās aprūpes pakalpojumu ieviešanu pacientu dzīvesvietā, kas gaidāma no 2024.gada 1.janvāra, kā arī nepieciešamību attīstīt ciešāku starpnozaru sadarbību jauna pakalpojuma modeļa izstrādei un ieviešanai personām, kurām piespriests medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Modeļa būtība, ka, cilvēkam atrodoties stacionārajā psihiatriskajā ārstniecības iestādē, tiktu organizēta starpinstitūciju sanāksme, piesaistot dažādas institūcijas, piemēram, policiju, pašvaldības sociālo dienestu, bāriņtiesu, lai lemtu par cilvēkam nepieciešamo atbalstu, piemēram, dzīvesvietas nodrošinājumu, nodarbošanos, sociālo atbalstu utml. Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm nepieciešams meklēt risinājumus brīdim, kad cilvēks no stacionāra tiek izrakstīts.
Tāpat ministri pārrunāja atbalsta nodrošinājumu sociālajam riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem, kuri lieto apreibinošas vielas. Kopīgi ar ministrijām nepieciešams rast risinājumus, lai palīdzētu šiem bērniem nodrošināt drošu vidi, gan arī tiktu vērtēta vecāku atbildība un būtu nodrošināta motivēšanas programmas ārstēties no atkarībām.
Ministri, apzinoties jautājumu loku, kuros būtiska ir cieša pārnozaru sadarbība un kopēju risinājumu meklēšana, vienojās tikties politiskajā līmenī regulāri, ne retāk kā reizi trijos mēnešos.
