Ideja par almanahu radās vairāk nekā pirms gada, kad 2022. gada 25. martā Jāņa Akuratera muzejā notika pasākums Ukrainas atbalstam, kurā izskanēja latviešu dzejnieku dzejoļi un ukraiņu autoru darbu atdzejojumi un tulkojumi. Grāmatā tagad apkopoti gan šajā pasākumā nolasītie, gan arī vēlāk tapušie ukraiņu un latviešu autoru darbi – dzeja, proza un apceres.
Almanahā publicēti ukraiņu dzejnieku Pavlo Tičinas (Павло Тичина, 1891–1967), Bohdana Ihora Antoniča (Богдан-Ігор Антонич, 1909–1937), Vasiļa Stusa (Василь Стус, 1938–1985), Ijas Kivas (Ия Кива, 1984), Jurija Zavadska (Юрій Завадський, 1981), Katerinas Kalitko (Катерина Калитко, 1982), Borisa Hersonska (Борис Херсонский, 1950), Vasiļa Mahno (Василь Махно, 1964), Gaļinas Krukas (Галина Крук, 1974), Marjanas Savkas (Мар’яна Савка, 1973), Katerinas Mihaļicinas (Катерина Міхаліцина, 1982) dzejoļu Māra Salēja, Ingas Gailes un Kristapa Vecgrāvja atdzejojumi. Grāmatā ievietoti arī pelnīti par mūsdienu izcilāko dēvētā un starptautiski pazīstamākā ukraiņu autora Serhija Žadana (Сергій Жадан, 1974) dzejoļu Māra Salēja radītie atdzejojumi un romāna “Anarchy in the UKR” (2005) fragments Māras Poļakovas tulkojumā. Grāmatu ievada Ukrainas himna. Tās vārdu autors ir Pavlo Čubinskis (Павло Чубинський, (1839–1884), mūzikas – Mihailo Verbitskis (Mykhailo Verbytsky, (1815–1870). Grāmatā ir publicēts arī Māra Salēja himnas teksta atdzejojums. Ukraiņu autoru literāros tekstu atdzejojumus un tulkojumus papildina arī īsas ziņas par autoru biogrāfijām un daiļradi.
No latviešu autoriem almanahā publicēti Māra Salēja, Zanes Daugules, Ivara Šteinberga, Ingas Gailes, Ingas Pizānes, Ilmāra Šlāpina, Janas Egles un Eduarda Aivara dzejoļi, kas tapuši 2022. gada 24. februāra. Savā veidā tā ir kā latviešu autoru poētiska dienasgrāmata, liecinot par cilvēcības krīzi, ko izraisījis Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kā arī fiksējot savas pārdomas, izjūtas, pārdzīvojumus par šo laiku “ārpus saprašanas”. Aivars Eipurs par grāmatas tapšanu: “Lai gan daudzi precīzi vai aptuveni ik pa laikam atsaucas uz Teodora V. Adorno teikto, ka “rakstīt dzeju pēc Aušvices ir barbarisms” (turklāt, šī rinda ir izrauta no konteksta Adorno grāmatā “Prizmas”), mākslu impulsus, loģiski, neviens neatceļ; turpina rasties skaņdarbi, apgleznoti audekli un literāri teksti, kas šobrīd nereti ir vērsti pret Krievijas agresiju un šausmu darbiem Ukrainā. Tieši dzejai te ir centrālā vieta, jo romāni par karu ir apjomīgāki un vēl turpina tapt, tos varēsim lasīt pēc gadiem.”
Almanahā publicēts arī Ilmāra Šlāpina sadarbībā ar Ukrainas PEN sagatavotais raksts “Krievijas kara noziegumi pret vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļiem, žurnālistiem un Ukrainas kultūru”, kurā vārdos nosaukti rakstnieki, žurnālisti un mēdiju pārstāvji, kas nogalināti vai guvuši ievainojumus laikā no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada 1. jūlijam.
“Ukrainas almanaha” māksliniece ir Rūta Mežavilka, redaktors – Aivars Eipurs. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījusi ir Rīgas dome un “Draugiem Group”.
